Ticības ļaudis

Ja mēs vēlamies izprast to, kas ir kristīga dzīve un kā tā izpaužas, tad mums ir jāpaskaidro vārds “ticība”.

Ticībai ir ar liela nozīme visās cilvēku dzīves sfērās. Mēs neuzticamies citiem cilvēkiem, pirms neesam pārliecināti, ka tie ir uzticības vērti, respektīvi, kamēr mēs neesam pārliecināti, ka mēs varam tiem ticēt. Ar šī praktiskā salīdzinājuma palīdzību mēs varētu izskaidrot arī to, kas ir kristīgā ticība. Daļa no tās ir zināšanas par Dievu, par to, ka Viņš eksistē un ka Viņam var uzticēties. Bet tā ir tikai viena ticības puse.

Otra ir pat vēl svarīgāka – pārliecība un paļāvība uz Dievu. Ticība šī vārda patiesi kristīgajā nozīmē apzīmē uzticēšanos Dieva dotajiem apsolījumiem, pieķeršanos Dieva rokai, kas pastiepta mums žēlastībā. Bet ticībai ir vēl kāds cits aspekts: tā ir aktīva un darbīga. Tā nevar apstāties pie kaut kā jau sasniegta, nekad nevar būt pilnīgā drošībā. Tā ir pastāvīgi progresējoša. Tā paļaujas uz Dieva mīlestību (Jņ,3:16; 1.Jņ.2:24-29), bet tā ir arī “ticība, kas darbojas mīlestībā” (Gal.5:6).

Kristieša dzīve visās lietās ir vērsta uz Dievu. Tas tā notiek, pateicoties radīšanas laikā dotajām Dieva dāvanām. Tomēr tikpat lielā mērā kristieša dzīve ir atkarīga arī no pestīšanas un ticības Kristum. Pilnībā mēs iepazīstam Dievu vienīgi caur Svētajiem Rakstiem un caur Jēzu Kristu – Dieva mūžīgo Dēlu.

Šīs lietas ir nepieciešams rūpīgi izskaidrot, jo bez skaidrības zināšanās par Dievu un bez Dieva bīšanās kristietību var sajaukt gandrīz ar jebkuru citu reliģiju. Kas attiecas uz Dieva mūžīgo Dēlu, Jēzu Kristu, mums vienmēr jāatceras ka “katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva, tam, kas apliecina Dēlu, ir arī Tēvs” (1.Jņ.2:20-23).