Starp pasauli un Dievu

“Kāda daļa ticīgajam ar neticīgo? Tāpēc aizejiet no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka Tas Kungs.” [2.Kor.6:15, 17]

Ja Kristus Savas īpašās žēlastības dēļ ir tevi izredzējis no šīs pasaules un aicinājis kļūt par Viņa mācekli un dzīvot ar Viņu svētā vienībā, tad seko Viņam nopietni, uzticīgi un no visas sirds. Nedz Viņš, tavas dvēseles Līgavainis, nedz arī tava paša labklājība nepieļauj, ka tu paliec par divdabi – vīru ar dalītu dvēseli, kurš sadalīts starp pasauli un Dievu, starp Belialu un Kristu.

Tāpēc izvēlies! Tu nevari būt dalīts. Atšķirts ir atšķirts. Kristus ir Kristus, un pasaule ir pasaule. Dieva draudzība ir viena lieta, bet pasaules draudzība ir cita lieta. Tās nav savienojamas. Tāpēc izvēlies! Varbūt tev ir par grūtu sekot Jēzum un zaudēt pasaules draudzību.

Ja tad esi ar pasauli, tad neapgrūtini sevi. Tā miesai būs daudz vieglāk un patīkamāk. Tā iegūsi daudz vairāk nekā tad, ja sevi sadalīsi. Sadalīts tu pazaudēsi abas lietas: tu nevari izbaudīt pasauli un draudzību ar Dievu, tu nevari iegūt laicīgos priekus tagad un debesu priekus mūžībā.

Bet kur un kādā veidā ir jānošķiras no neticīgiem? Ja esi piedzimis no jauna, tu jau esi nošķīries savā sirdī un domāšanas veidā. Garīgajās lietās tev ir citas domas un atšķirīgas vēlmes nekā citiem. Tu mīli to, ko viņi nicina. Tu ienīsti un nicini to, ko viņi mīl. Savā iekšējā būtībā tu jau esi no viņiem šķirts un tevi ietekmē citas lietas.

Ja tevi mudina un kārdina grēkot, vai tā būtu sabiedrība, izklaide vai jelkas cits, arī ārēji – vārdos un darbos –, tu no tā nošķiries. Savā runā, rīcībā, uzvedībā, izklaidē un sabiedrībā tu esi atšķirīgs no neticīgiem. Piemēram, kad redzi un dzirdi, kā citi skatās, klausās un runā tukšības, tu aizslēdz tam savu sirdi un atdari to savam dārgajam Kungam, jo esi Kristus māceklis un Svētā Gara templis.

Kā Ījabs tu slēdz derību ar savām acīm, ka netīksmināsies par iznīcīgo, neļausi savai mēlei piedalīties ļaunās runās, bet pie iespējas runāsi par Dieva taisnību un svētību, kā arī runāsi ar Dievu klusumā. Kad citi, kas nevēlēsies būt kristieši, brīvi un atklāti mīs savām kājām Dieva baušļus, nievās Viņa lielo un svēto vārdu, liks negodā svēto dienu, tad tu darīsi ko īpašu. Tu bīsies Dievu un mīlēsi Viņu tik ļoti, ka neuzdrošinies rīkoties pret Viņa baušļiem.

Mēs te runājam par iziešanu no pasaules un tāpēc nepieminam grēkus, kuri pat pie godājamiem cilvēkiem tiek uzskatīti par grēku, – kā nepaklausība, dusmas, naids, nešķīstība, negodīgums utt. Bet kā ar tādām lietām, kas pat godājamai sabiedrībai liekas nevainīgas un aizstāvamas? Arī šajās lietās nekad neseko pūļa spriedumiem un paražām, bet spried pēc Dieva vārda, pēc Kristus un svēto piemēra. “Nepiedalaties neauglīgajos tumsības darbos, bet labāk celiet tos gaismā”. [Ef.5:11]

Kad tiek runāts par nošķiršanos no sabiedrības, tas nav jāsaprot tā, ka mums jāizvairās no cilvēkiem, ar kuriem esam saistīti savā šīs zemes darbā un aicinājumā. Jāizvairās ir tikai no viņu grēkiem. Tas attiecas uz situācijām, kad pats vari izvēlēties, kādā sabiedrībā atrasties. Ja tev ir izvēle, tad nebiedrojies ar tiem, kas vēršas pret To Kungu.

Daži vaicās, vai tas nav naids pret cilvēkiem? Vai mums nav jāmīl visi? Jā, bet mums ir jāmīl tā, kā mūsu Kungs mīlēja. Viņš mīlēja visus un mīlēja tā, ka atdeva par tiem Savu dzīvību. Bet Viņš nekad nebiedrojās kopā ar tiem, kas bija Debesu Tēva un Viņa valstības ienaidnieki.

Tev jārīkojas tāpat. Mīli, ziedojies, dari labu visiem, taču nedomā, ka tavs pienākums ir sadraudzēties un būt ciešās attiecībās ar Kristus ienaidniekiem. Tik ciešas attiecības rada situācijas, kad tev jāsauc labu par ļaunu un ļaunu par labu. Kas gan notiktu, ja Jēzus mācekļi dotos pie Kristus ienaidniekiem, farizejiem un Rakstu mācītājiem un pūlētos ar tiem uzturēt ciešu draudzību, – vai tā būtu uzticība? To darīja Jūda, un visbeidzot nodeva Kristu viņu rokās.

Varbūt tu domā, ka viņus nevajadzētu uzskatīt par Kristus ienaidniekiem. Varbūt labāk uzskatīt viņus par krietniem cilvēkiem? Tomēr pārbaudi sevi: ja tava draugu sabiedrība nepacieš, ka tu runā labu par savu Kungu, tad tev jāzina, ka tie nav Kristus draugi.

Arī savu draugu pulkā tu vai nu apliecini piederību Kristum, vai arī noliedz Viņu, tā kaitējot savai sirdsapziņai, izvairoties no skaidrības un slīgstot kompromisos. Šie jautājumi ir jāapdomā visiem tiem, kas brīvprātīgi iet sildīties pie Kristus ienaidnieku ugunskura.