Pateicība par savu aicinājumu Dieva Vārdā

Kungs, mans Dievs! Tev pienākas slava, gods un teikšana, jo ar Sava Vārda sludināšanu Tu esi vēlējies mums darīt zināmu Savu Tēva labo prātu un pestīšanas nodomu.

Pēc savas dabas es esmu tumsa [Ef.5:8], un mītam mēs tumsībā un nāves ēnā. [Lk.1:79] Bet ar Savu spožo Evaņģēlija gaismu Tu mūsu tumsību kliedē.

Tavā gaismā mēs redzam gaismu. [Ps.36:10] Tas ir, Tava Vārda gaismā mēs ieraugām patieso Gaismu, kas, ienākdama šajā pasaulē, apgaismo ikvienu. [Jņ.1:9]

Kāds gan labums no mantas, kas apslēpta? Un kāds labums no gaismekļa, kas zem pūra ir slēpts? [Mt.5:15] Tāpēc ar pateicības pilnu sirdi es daudzinu Tavu neaptveramo labvēlību, jo Evaņģēlija Vārdā Tu esi mums atklājis Sava Dēla labestības bagātību. Cik brīnišķi ir prieka vēstneša soļi, kas pestīšanu sludina! [Jes.52:7]

Šo sirdsapziņas mieru un dvēseles pestīšanu ar Evaņģēlija Vārdu Tu arvien mums vēl sludini un Sava Dēla valstībā Tu mūs ieaicini.

Es biju nomaldījies uz maldu takām kā nožēlojama, novārgusi avs. Bet ar Savu Vārdu Tu atsauci mani uz īstenā ceļa. Es biju notiesāts un pazudis. Bet Evaņģēlija Vārdā Tu Kristus labvēlību man dāvā; Kristus labvēlībā – Savu žēlastību; Savā žēlastībā – grēku piedošanu; grēku piedošanā – attaisnošanu; attaisnošanā – mūžīgo dzīvību un pestīšanu.

Kurš spēj pienācīgiem vārdiem paust Tavas žēlsirdības dziļumus? Jā, kurš gan spēj ar prātu aptvert Tavas labestības lielumu un bagātību?

Mūsu pestīšanas noslēpumu, par kuru klusēts bija no mūžīgiem laikiem [Rom.16:25], Tu atklāj mums, pauzdams Evaņģēlija vēsti. Miera domas, kuras domāji par mums pirms pasaules pamatu likšanas [Jer.29:11], Tu atklāj mums, sludinādams Savu Vārdu.

Tavs Vārds ir gaismeklis mūsu kājām. [Ps.119:105] Tas ved mūs uz mūžīgo gaismu cauri šai tumsas ielejai.

Kāds labums piedzimt mums būtu bijis, ja caur Kristu no grēka gūsta Tu nebūtu mūs atbrīvojis? Kāds labums no šīs izpirkšanas mums būtu bijis, ja tās vēsti Savā Vārdā Tu nebūtu mums pasludinājis?

Ak, Kungs, kas esi labvēlības pilns, Tu izstiep Savas rokas pār mums cauru dienu [Jes.65:2]; Tu klauvē pie mūsu sirds durvīm katru dienu [Atkl≥3:20]; un caur Savu Vārdu Tu sauc mūs ikvienu.

Cik neskaitāmi daudz cilvēku dzīvo pagānu maldos un aklumā! Pār viņiem nekad nav spīdējusi tik spoža Tava Vārda gaisma kā pār mums, un tomēr mēs, kas tik lielas svētības saņēmuši, arvien vēl esam tik nepateicīgi. Ak, cik bieži ar savām nievām un nepateicību mēs esam pelnījuši, ka Tava Vārda gaismeklis mums tiktu atņemts! [Atkl.2:5]

Bet, būdams pilns pacietības, mūsu grēkus Tu apklāj [Gudr.11:23], un Sava svētā Vārda dāvanu, kas ir manta visdārgākā, Savas neaprakstāmās žēlsirdības dēļ arvien vēl Tu dāvā.

Tavas nebeidzamās labvēlības dēļ mēs Tev pienesam mūžīgu pateicību un pazemīgi izlūdzamies, lai arvien Tu Savā Vārdā mūs uzturi!

Āmen.