Par upuriem, kas ir patīkami un pieņemami Dievam

“..piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!” [Ps.50:15]

Raksti runā par diva veida upuriem, kas ir patīkami un pieņemami Dievam.

Pirmais ir upuris, kas pateicas un slavē – kad mēs šķīsti mācām un sludinām Dieva Vārdu, kad mēs to ticībā klausāmies un uzņemam, kad apliecinām Vārdu, kad darām visu, lai to izplatītu, un pateicamies no sirds Dievam par neizsakāmiem labumiem, kas pār mums ir izlieti Kristū caur Vārdu, kad mēs slavējam un godinām Viņu.

Psalmos mēs atrodam daudz šādu pateicību un slavas izpausmes. “Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!” [Ps.107:1] “Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu!” [Ps.103:1] “Nes Dievam pateicību kā upuri.” [Ps.50:14]

Otrais upuru veids ir, kad noskumusi un satraukta sirds visos kārdinājumos meklē patvērumu Dievā, sauc uz viņu patiesā un krietnā ticībā, meklē pie Viņa palīdzību un gaida pacietīgi uz Viņu.

Arī šiem upuriem mēs atrodam piemērus psalmos. “Bailēs un nomāktības bēdās es piesaucu To Kungu, un Viņš paklausīja un mani atsvabināja.” [Ps.118:5] “Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.” [Ps.51:19]