Par pacietības dāvanu un tās pieaugšanu

Visuspēcīgais, mūžīgais un žēlsirdīgais Dievs! Ar nopūtām pazemīgām Tavu žēlastību izlūdzos, dodi man pacietību, stipru un nešaubīgu!

Miesa mana allaž tiecas pēc tā, kas tai tīkams, pēc visa tā, kas ar miesas jutekļiem baudāms. Bet pacietīgi panest grūtības tā atsakās.

Lūdzu es Tevi, apspied manas miesas tieksmes un manā vājumā stiprini mani ar pacietību!

Ak, Jēzu Kristu, Tu pacietības un paklausības Skolotāj! Ar Svēto Garu Savu manu iekšējo cilvēku pamāci, lai mācos no Tevis noliegt paša gribu [Mt.11:29], un man uzlikto krustu ar pacietību nest! [Mt.16:24]

Tu manis dēļ esi cietis daudz smagāk, nekā Tu jebkad man ciest esi licis. Es esmu pelnījis ciešanas daudz lielākas, nekā tās, ar kurām Tu mani piemeklē.

Ērkšķu kroni un krusta smagumu Tu esi nesis, asiņu sviedrus Tu esi svīdis, dusmības vīna spaidu Tu manis dēļ esi minis. [Jes.63:3] Tad kāpēc es atsakos pacietīgi panest niecīgās ciešanas un grūtības? Kāpēc tik ļoti es nevēlos šajā dzīvē līdzināties Tavam sāpju tēlam?

No ciešanu strauta ceļa malā Tu esi dzēris. [Ps.110:7] Tad kāpēc no krusta biķera vienu nieka malciņu atsakos dzert? Savu grēku dēļ mūžīgu sodu es esmu pelnījis. Tad kāpēc laicīgu Debestēva pārmācību nevēlos panest?

Kurus Tu esi izredzējis kopš mūžības un pirms pasaules pamatu likšanas, tos Tu arī esi lēmis darīt līdzīgus dzīvē šajā Sava Dēla tēlam. [Rom.8:29] Ja atsakos pacietīgi panest šo līdzību, nesot to krustu, kas ir man uzlikts, tad nicinu es Tavu svēto un mūžīgo manas pestīšanas nodomu. Dod, ka ar mani, Tavu necienīgo kalpu, nemūžam nekas tāds nenotiek!

Kad ar dažādām grūtībām Tu norūdi mani, tad tas man par mācību, nevis mocību. Cik krusta un ciešanu Tu uzkrauj, tik arī gaismas un mierinājuma Tu sniedz. Tava pārmācība nenomāks gaidāmo atlīdzību.

Šīs dzīves ciešanas ir nenozīmīgas [Rom.8:18], salīdzinot ar to debesu mierinājumu, kuru jau šajā dzīvē sūti Tu mums, un ar debesu godību, kuru nākotnē Tu esi apsolījis dot.

Es zinu, ka Tu esi klāt manās bēdās. [Ps.91:15] Tad kāpēc drīzāk es nepriecājos par Tavas žēlastības klātbūtni, bet gan skumstu par krusta nastu, kas ir uzkrauta man?

Mans labais Vadoni un Skolotāj, vadi mani pa ceļu, kuru Tu esi man vēlējis! Caur dzelkšņiem un ērkšķiem Tev sekošu, tikai velc mani un balsti, lai spēju Tev sekot!

Es noliecu galvu Tavā priekšā, lai tiktu vainagots ar ērkšķu kroni, un esmu arī drošs, ka reiz Tu mani vainagosi ar mūžīgu godības kroni!

Āmen.