Par īstu kristiešu gavēšanu

Patiesi kristīgs gavēnis ir kas vairāk nekā atturēšanās no ēdiena vakarā. Tā ir tikai daļa no tā, turklāt mazākā daļa.

Patiesa gavēšana sastāv no savas miesas disciplīnas un ierobežošanas ne tikai attiecībā uz ēdienu, dzērienu un gulēšanu, bet arī uz atpūtu, izklaidi, draugiem un uz itin visu, ko bauda tava miesa, ko tu dari tās labā un kā par to rūpējies. Gavēt nozīmē atturēties no visām šīm lietām un darīt to vienīgi kā savas miesas iegrožošanu un savaldīšanu. Tieši tā Svētie Raksti runā par gavēšanu, saucot to par dvēseles pakļaušanu šķīstīšanai (3. Moz. 16:29), miesas šķīstīšanu u. tml.

Pat tad, ja mums ir vislabākais iespējamais gavēnis, mēs nedrīkstam uz to paļauties. Jo aiz tā visa var būt slepeni paslēpies nelietis, ticības un mīlestības ienaidnieks. Pravietis Jesaja (Jes.58:3-4) atmasko tādu gavēšanu, ar kuru cilvēki spīdzina savu miesu, bet vienlaikus arī spīdzināja savus parādniekus un nelika tiem mieru. Tāpat Kristus noraidīja farizeju gavēšanu – nevis tāpēc, ka viņi nebūtu pa īstam gavējuši, bet tāpēc, ka viņi ar savu gavēni vēlējās iegūt godu un reputāciju.

Tāpēc ir nepieciešamas vairākas lietas, lai gavēšana būtu patiesi labs darbs un tīkams Dievam. Taču neko Viņš negrib zināt par tādu gavētāju, kas ar savu gavēni cenšas Viņam pielabināties kā liels svētais, bet vienlaikus tur savā sirdī nesaskaņas vai dusmas pret savu tuvāko. Ja tu vēlies pareizi gavēt, tad vispirms raugies, ka esi dievbijīgs, tāds, kas tic un mīl pareizi. Jo šis darbs neattiecas uz Dievu vai uz mūsu tuvāko, bet uz mūsu pašu miesu.

Redziet, to es saucu par īstu kristiešu gavēšanu, ka jūs sodāt visu savu miesu un valdāt to, tāpat kā visas piecas maņas, lai atteiktos un iztiktu bez tā, kas dzīvi dara ērtu. Tas var būt brīvprātīgi vai piespiedu kārtā, ja vien jūs pieņemat to labprātīgi. Jūs varat ēst zivi vai gaļu, bet ne vairāk kā tas vajadzīgs, lai nekaitētu savam ķermenim, to disciplinētu, nodarbinātu, lai tas nekļūtu slinks vai neķītrs.