Par augstāko mērķi savā dzīvē

Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai. Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes? Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj, tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām. Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie? Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu. [Mt.6:24-34]

Dārgie brāļi un māsas Kristū! Gatavojot sprediķi, es domāju par Jēzus vārdiem un to, kā sagatavot tādu sprediķi, kas izskaidrotu viņa vārdus. Bet es domāju, ka viņa vārdi ir diezgan skaidri un viegli saprotami. Tāpēc es domāju par to, kā tas varētu būt bijis kādam cilvēkam Galilejā, kurš staigājot gar Galilejas jūras krastu, redzēja, kā kalnā pulcējas pūlis, un devās augšup, lai klausītos Jēzus sprediķi. Es gribu ierosināt nedaudz mainīt sprediķi un vēlos ar jums runāt tā, it kā es būtu tas vīrs, kurš bija dzirdējis sprediķi un tad devās atpakaļ uz savu ciematu, lai dalītos ar draugiem un kaimiņiem tajā, ko bija dzirdējis. Un iedomājieties, ka jūs esat šie draugi un kaimiņi, pie kuriem šis vīrs nāk un stāsta par dzirdēto. Ļaujiet man sākt…

Draugi un kaimiņi, es gāju gar Galilejas jūras rietumu krastu un redzēju lielu pūli, kas pulcējās ap Jēzu no Nācaretes. Mēs esam daudz ko dzirdējuši par viņu, un es nodomāju, ka es aiziešu paklausīties, kad viņš sāka runāt uz pūli.

Es biju pārsteigts, kad viņš sāka runāt par Dieva svētībām viņa ļaudīm un par to, cik svētīti viņi ir, kad viņi dzīvo tā, kā Dieva ļaudīm ir jādzīvo. Un viņš sāka runāt par dažiem Dieva baušļiem un to, ko tie patiesībā nozīmē un cik tie saturiski ir dziļi. Viņš parādīja, ka baušļi ne tikai pavēl to, kas mums jādara, bet arī to, kas mums jāsaka un pat jādomā. Viņš runāja par lūgšanu. Un tad viņš runāja par dzīves prioritātēm.

Es vēlos dalīties ar jums tajā, ko viņš teica par mūsu prioritātēm. Jo man pašam tas sagādā grūtības, un es domāju, ka arī dažiem no jums ir tāpat. Mēs dažreiz tiekam pārņemti ar lietām, kas mums vajadzīgas, lai uzturētu savu fizisko dzīvību. Mēs uztraucamies par to, vai mums būs pietiekami daudz ēdamā vai dzeramā, vai pietiekami, lai sevi apģērbtu.

Mēs zinām, ka mūsu senči cīnījās ar to pašu. Kad viņi 40 gadus gāja cauri tuksnesim, viņi uztraucās, ka viņiem nepietiks pārtikas, un mūsu Dievs katru dienu nodrošināja viņus ar mannu un pat ar paipalām gaļai. Mūsu senči bažījās, vai viņi nonēsās savus apavus, bet 40 gadu laikā Dievs viņiem sagādāja kurpes, kas nekad nenovalkājās un drēbes, kas nekad nesadila.

Viņš ir svētījis mūsu roku darbu, lai mēs paši varētu izaudzēt sev pārtiku, pagatavot savas drēbes vai doties uz tirgu un iegādāties pārtiku un apģērbu. Un tad Jēzus man atgādināja kaut ko ļoti vienkāršu, bet ļoti svarīgu. Viņš man atgādināja, kā Dievs nodrošina barību putniem gaisā. Un viņš jautāja: vai mēs Dievam neesam daudz svarīgāki par mazajiem putniņiem, kas lido gaisā? Vai pasaule nav radīta tā, ka mēs esam daudz svarīgāki par putniem? Dievs noteikti parūpēsies par mums, tāpat kā viņš rūpējas par mazajiem putniņiem. Un Jēzus mudināja mani, lai paraugos apkārt uz mazajām puķēm klāto lauku un teica, ka šie ziedi norāda uz Dievu, kas zālei dod apģērbu, lai to apsegtu un padarītu skaistu. Lai gan šī zāle zaļo tikai īslaicīgi un ziedi galu galā novīst, Dievs turpina to uzturēt. Un tad Jēzus jautāja: vai Dievs daudz vairāk nerūpējas par mums, kas tikām radīti pēc viņa tēla, vai mēs nebijām pēdējie un vissvarīgākie viņa radītie radījumi? Un vai viņš nelika mums pārvaldīt visu viņa dabu? Tātad, vai viņš nerūpēsies par mums un neapģērbs mūs, ja viņš krāšņi tērpj puķes laukā? Šīs ir lietas, par kurām mēs bieži uztraucamies? Un tad viņš uzdeva ļoti svarīgu jautājumu. Ko mēs iegūstam, uztraucoties? Vai uztraukšanās liek mums ēdienu uz galda vai velk drēbes mugurā? Vai uztraukšanās palielina mūsu mūža ilgumu? Vai tas nav Dievs, kas mūs uzrauga, dod mums pārtiku un nosaka mūsu dzīves dienas? Tas ir mūsu labais debesu Tēvs, kas par mums rūpējas un uztur mūs. Bet dažreiz mēs tiecamies pēc šīm lietām, it kā tās būtu vissvarīgākās lietas dzīvē. Un dažreiz tās kļūst par mūsu kungiem, kam veltām visas mūsu pūles un visu mūsu laiku. Visas tās lietas, ko Jēzus sauca par Mamonu, patiesībā kļūst par kungu, kam mēs kalpojam. Mēs atdodam visu savu dzīvi, visas pūles, visu savu laiku, lai mēģinātu iegūt šīs lietas. Kad mēs klausījāmies, viņš mums atgādināja par mūsu debesu tēvu, Izraēla Dievu, Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievu. Un viņš teica, ka tas, ko mēs zinām no savas pieredzes, ir kas ļoti patiess. Jūs nevarat kalpot diviem kungiem. Viens no tiem vienmēr būs svarīgāks. Viens no viņiem vienmēr tiks vairāk mīlēts. Vienam no tiem mēs vienmēr būsim lojālāki. Jūs nevarat vienlaikus kalpot diviem kungiem. Un tātad, kungs, kuram mums jākalpo, ir Tas Kungs Israēla Dievs. Viņš ir tas, kuram mums jākalpo. Viņš ir tas, kurš ir pelnījis mūsu pūles, mūsu laiku, mūsu darbu. Viss, ko mēs darām dzīvē, ir jādara, domājot par viņu kā Kungu, kuram mēs dzīvojam un kam mēs kalpojam.

Tad Jēzus runāja par vissvarīgākajām lietām, pēc kā dzīvē jātiecas. Viņš teica, ka vairāk par visu jāmeklē Dieva valstība un Dieva taisnība. Tā ir Dieva valstība, kas mums ir jāmeklē. Es atcerējos, kā mūsējie ir dzīvojuši zem babiloniešu, grieķu un tagad arī romiešu varas. Es atcerējos, cik nesen vēl mūsu senči sacīja Samuēlam, ka viņi vēlas tādu ķēniņu kā apkārtējās tautas. Dievs sacīja Samuēlam, ka cilvēki, bija noraidījuši viņu, Dievu To Kungu kā savu ķēniņu. Viņš brīdināja viņus, cik briesmīgi tas būtu, ja viņi pielūgtu citu ķēniņu, nevis Dievu to Kungu. Mums bija viens ķēniņš, kas atšķīrās no citiem, un tas bija ķēniņš Dāvids. Un Tas Kungs teica, ka viens no viņa dēliem būs mūžīgs ķēniņš. Mēs esam gaidījuši šo dēlu kopš šis apsolījums atskanēja. Un tagad mēs dzirdam par Jēzu, viņa mācību un viņa brīnumiem. Un daži saka, ka viņš ir apsolītais ķēniņš. Jā, mums vajadzētu ilgoties pēc tā laika, kad pār mums valda Dievs un mēs esam brīvi no cilvēku ķēniņiem, kuri bieži vien ir vairāk ieinteresēti, lai mēs kalpotu viņiem, nevis viņi kalpotu mums, cilvēkiem, kurus viņi pārvalda. Kad es dzirdēju Jēzu runājam, es nodomāju, ka viņš ir tāds, kam man vajadzētu sekot un lūkoties uz viņu, lai viņš valdītu pār manu dzīvi.

Un viņš teica, ka mums vispirms jāmeklē ne tikai Dieva valstība, bet arī Dieva taisnība. Kā jau teicu, es atceros, kad mūsu senči noraidīja Dievu. Es atceros mūsu kā Dieva tautas vēsturi un to, cik bieži mūsu senči bija vairāk ieinteresēti dzīvot tāpat kā dzīvo mūsu kaimiņi, nevis kā Dievs aicināja cilvēkus dzīvot. Es atceros, cik slikti bija tad, kad Tam Kungam bija jāsūta trimdā ziemeļu ciltis elkdievības dēļ un tādēļ, ka tās atteicās pildīt Dieva pavēles. Un es atceros, kā arī mūsu senči dienvidu valstī tika aizvesti gūstā uz Bābeli, jo viņi ignorēja sabatu un Tā Kunga pavēles. Mums ir jāmeklē Dieva taisnība, taču mums tās nav. Šķiet, ka Jēzus piepilda pravietojumu, kas runā par Mesiju un ķēniņu, kurš cietīs savas tautas labā un uzņemsies mūsu sodu uz sevi, lai ar viņa brūcēm mēs tiktu dziedināti. Mēs visi esam nomaldījušies, un Tas Kungs ir uzlicis viņam mūsu visu netaisnību. Tas ir tas, kurš dos mums nepieciešamo taisnību un piedošanu un atjaunošanu, kas mums ir ļoti vajadzīga.

Klausoties viņu, es sapratu, kāpēc viņš teica, ka neviens nevar kalpot diviem kungiem. Es sapratu, kāpēc mums ir jātiecas pēc Dieva valstības un Dieva taisnības, taisnības, kas atrodama apsolītajā Mesijā. Un Jēzus ir tas Mesija un ķēniņš…

Ļaujiet man pievērsties mūsu dienām. Vai jūs varat saprast, ko šis vīrs teica un kā viņš ar šo vēsti uzrunāja savus kaimiņus? Vai tu dzirdi, kā šis vīrs runā ar jums un dalās ar jums Jēzus vārdos? Ko jūs dzirdat no Jēzus? Vai jūs dzirdat, ka Jēzus šajā kalna sprediķī šajā Svēto Rakstu daļā runā ar jums un aicina par augstāko mērķi savā dzīvē likt Dieva valstību un viņa taisnību? Ja mums tas nav izdevies, viņš ir ieradies ar mērķi iegūt piedošanu par mūsu grēkiem. Viņš nāca, lai atgrieztu mūs pie Dieva. Lai mēs tam no visas sirds noticētu. Vai jūs uztrauc dažas šīs pasaules lietas un kā tās jums tiks nodrošinātas? Dievs parūpēsies par saviem cilvēkiem. Viņš par tevi parūpēsies. Bet, ja mēs gatavojamies koncentrēt savus spēkus, domas un lūgšanas uz kaut ko, tad koncentrēsimies uz ķēniņu, ko Dievs mums ir sūtījis, uz to, kurš atņem mūsu grēkus un dod mums tik ļoti vajadzīgo taisnību. Nemēģiniet kalpot diviem kungiem, bet labāk kalposim tikai Dievam Tam Kungam, kurš mums ir atklāts Svētajos Rakstos. Lai Dievs jūs svētī ar savu vārdu. Āmen.