Nepārprotama ļaunas gribas pazīme

Ar lūgumu “Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes” mēs sākumā lūdzam pret visiem redzamo ļauno gribu, kā arī pret visu pārprasto labo gribu, kas neatbilst Dieva gribai.

Lai labāk to saprastu, izlasīsim kādu trāpīgu Mārtiņa Lutera skaidrojumu. Pēc tam, kad viņš ir aprakstījis visiem redzamo ļauno gribu, kas mūs kārdina, dusmas, melus, krāpšanu, ļaunprātību un mācījis vienmēr lūgt Dievu pret šīm lietām, tad M. Luters piebilst:

Mūsu griba var būt arī apslēpti ļauna, kas izskatās gluži nekaitīga. Tāda bija Jāņa un Jēkaba vēlme saukt uguni no debesīm pret samariešiem, kuri nevēlējās pieņemt Jēzu. Tas Kungs tiem atbildēja: “Vai jūs nezināt, kādam garam jūs piederat? Jo Cilvēka Dēls nav nācis cilvēku dvēseles nomaitāt, bet pestīt” (Lk.9:55-56).

Tas attiecas uz visiem, kurus kārdina šī tik raksturīgā muļķība un netaisnība – par katru cenu izcelties un panākt savu. Šie ļaudis gaužas un sauc: “Es taču gribēju izdarīt tikai labu un palīdzēt pilsētai, taču velns tam neļāva notikt!” Tie uzskata, ka rīkojušies pareizi un pienākuma vadīti, tāpēc dusmojas un brīnās, kad viņus un citus ķer trauksme un nelaime. Tie ceļ traci, ka viņu labais nodoms ir aizkavēts. Bet, ja tie visu redzētu īstā dienas gaismā, tad drīz vien saprastu, ka visa labā griba ir bijis tikai šķitums un pašlabums, kur viņi rīkojušies iedomu vadīti un nereti arī tiekdamies pēc goda un personiskā ieguvuma. Jo ir neiespējami, ka labā griba – ja tā patiešām ir laba – tiek izpostīta vai salauzta.

Pievērs uzmanību: tā ir nepārprotama ļaunas gribas pazīme, ka tā nepacieš nekādus šķēršļus. No nepacietības augļa tu pazīsi ārišķīgo un viltus pilno prātu. Patiesi labs prāts ir tāds, kas saka: “Dievs, es domāju, ka tā būs labi, kā esmu iecerējis. Bet, ja nebūs, es samierināšos: Tavs prāts lai notiek!” Taču, kur valda nepacietība un neapmierinātība, tur nekā laba nebūs, lai cik labs viss šķistu.

Blakus šīm divām ļaunajām gribām ir sastopama arī patiesi laba griba, bet arī tā var nepiepildīties (ja Dieva griba ir cita). Tā notika ar Dāvidu, kad tas vēlējās celt templi Tam Kungam. Dievs pat viņu uzslavēja, taču viņa nodomu noraidīja un neļāva tam notikt (2.Sam.7). Līdzīgi bija arī ar Kristus lūgšanu Ģetzemanes dārzā, kad Viņš lūdza par ciešanu biķeri, lai tas iet Viņam garām, tomēr arī šī lūgšana tika noraidīta (Mk.14:36, 39, 41, 42).

Bez Dieva gribas tas viss ir lemts neveiksmei, pat ja tu spētu atgriezt visu pasauli, uzmodināt miroņus, vest sevi un visus cilvēkus uz debesīm un veikt visādus brīnumus. Tāpēc vispirms tev ir jāizlūdzas Dieva griba, jāatsakās no savas gribas, jāpadodas Viņam un jāsaka: “Mans Dievs! Man šīs domas liekas labas un pareizas. Ja tās atbilst Tavam prātam, lai tās piepildās! Taču, ja Tavs prāts ir atšķirīgs, tad nav lemts.”

Tā Dievs bieži izturas pret Saviem svētajiem, lai viņu ļaunā, viltīgā un kļūmīgā “labā griba” mūs nepieviltu ar savu skaisto ārieni. Tas māca, ka mūsu griba, lai cik laba tā būtu, ir nesalīdzināmi zemāka par Dieva gribu. Tādēļ mūsu mazāk labajiem nodomiem ir jāatkāpjas un padevīgi jāpakļaujas bezgalīgi labo Dieva nodomu priekšā. Mūsu labajai gribai ir jātiek aizkavētai arī tādēļ, ka tā arvien ir jāšķīsta un jāuzlabo. Mūsu griba labāka var kļūt tikai tad, ja tā pakļaujas dievišķajai gribai, kas vienmēr ievieš Savas korekcijas, līdz cilvēks top pilnīgi padevīgs, brīvs no stūrgalvības un citu neko nevēlas kā vien paklausīt Dieva gribai.

Tiktāl Mārtiņš Luters.

Viss pārrunātais liek domāt, ka šajā ziņā ar mūsu labajiem nodomiem, plāniem un labo gribu nepietiek. Nē, ir nepieciešams kaut kas vairāk. Mums vajadzīga īsti dievbijīga griba, kas neuzticas sev un lūdz, lai Dievs īsteno Savu gribu. Jo visa mūsu pašu griba kopš grēkākrišanas ir tikusi grēka caurausta, tāpēc man jālūdz arī pašam pret sevi un savu gribu kā bīstamu ienaidnieku: “Tēvs, neļauj visam notikt pēc mana prāta, bet lauz to un liec tam šķēršļus. Lai ar mani notiek kas notikdams, bet es lūdzu: Tavs prāts lai notiek, ne manējais! Jo tieši tā tas ir debesīs, kur notiek Dieva prāts. Tāpat lai notiek arī virs zemes!”

Vecajam Ādamam šis lūgums nodara gaužas sāpes, jo mūsu griba ir pats dārgākais un vērtīgākais, kas mums ir šajā pasaulē.