Mūsu dzīve nav līdzeklis mērķa sasniegšanai

Dzīve ir Dieva labais darbs. Dzīve nav līdzeklis mērķa sasniegšanai, bet tā ir piepildījums pats sevī. Dievs radīja mūs, lai mēs dzīvojam, Viņš izlīdzināja un atbrīvoja mūs, lai mēs dzīvotu. Kur dzīve pati ir padarīta par ideju, tur patiesā radītā un atbrīvotā dzīve tiek dziļāk sagrauta kā ar kādas citas idejas palīdzību.

Dzīve ir Dieva mērķis ar mums. Ja tas kļūst par līdzekli mērķim, tad dzīve nonāk pretrunā, kas to pārvērš par mocībām. Tas mērķis, labais tiek meklēts ārpus dzīves, un to var nopirkt tikai noliedzot dzīvi.

Es lūdzu Dievu par dzīves svētīgumu (Ps.119:17). Tikai tā dzīve, ko Viņš dāvā, ir svētīga. Visa cita dzīve ir mokas. Tikai dzīve ar Dievu ir mērķis un piepildījums, tā pārvar pretrunas starp to kā vajadzētu būt un kā ir. Dzīve ir žēlastības laiks, nāve ir tiesa. Tāpēc dzīve ir dievišķa labvēlība, jo man ir dāvāts laiks Dieva žēlastībai. Šis laiks ir tik ilgi, kamēr Dieva Vārds ir pie manis. Saglabāt šo vārdu ir dzīve, ko Dievs akceptē. Dieva vārds nav ārpus dzīves, tas nepazemina dzīvo par līdzekli mērķa sasniegšanai, bet tas aizsargā dzīvi no sabrukšanas pretrunās, ideju valdīšanā. Dieva Vārds ir dzīves piepildījums, ārpus kura nav neviena mērķa. Tāpēc es lūdzu, lai Dievs dāvā svētīgu dzīvi.