Lūgšana pirmajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Ak, Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievs! Tu, Tēvs pār visiem, kam ir bērnu vārds Debesīs un virs zemes.

Vai starp tevi un mums, nabaga grēciniekiem, nav liela plaisa? Mūsu grēki mūs nošķir no tevis. Bet cik liela bija tava žēlastība, ka Tu neesi taupījis savu Vienpiedzimušo Dēlu, bet to par mums nodevis, lai Viņš atpestītu mūs no mūžīgās pazudināšanas.

Tu mums esi sūtījis Mozu un praviešus, un sūti vēl uzticīgus mācītājus, kas mūs pamācītu, lai nenonākam tajā moku vietā.

Apžēlojies jel par tiem, kam ir acis, bet, kas neredz savu nelaimi, kurā tie iekrituši. Atver kurlās ausis, kas negrib dzirdēt miera balsi. Mīkstini cietās sirdis, pie kurām nelīp Dieva vārds.

Dod jel mums laikus saprat, ka tava Debesu Valstība ir daudz vairāk vērta nekā nīcīgās pasaules lietas. Lai jel neviens vairs nemīl acu kārību, miesas kārību un dzīves lepnību, jo pasaule zūd.

Ak, cik maza plaisa ir starp mūsu dzīvību un nāvi. Tādēļ dod, ka godīgi dzīvojam un esam nomodā.

Pasargi mūs no lepnības, ka mēs savu miesu, kas drīz būs tārpu barība, ne uz lepnumu negreznojam. Dod, ka mēs savas ausis neaizspiežam nabaga laužu vaidiem. Lai tavs svētais Vārds mums ir vairāk vērts, neka daudz zelta gabalu.

Ja Tu būtu nospriedis mūs ievest savā Valstībā caur daudz bēdām – lai iet kā iedams, ka tikai mēs tiekam pie tevis tavā klēpī. Stiprini mūsu ticību, kad šodien pārdomāsim tavu svēto Vārdu. To lūdzam mēs pazemīgi un sakām:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.