Lūgšana četrpadsmitajā svētdienā pēc svētās Trijādības svētkiem

Cik dārga ir tava žēlastība, ak, Dievs, ka cilvēki patveras tavu spārnu ēnā.

Kas mēs, nabaga cilvēki, pīšļi un pelni, pagalam samaitāti, gan esam? Mums savu roku jāliek uz mutes un jākaunas.

Bet tava lielā un neizmērojamā žēlastība mūs iedrošina un paskubina, lai mēs nākam pie tevis, kā neveselie pie ārsta, un kā grūtdieņi pie sava glābēja. Mēs esam klāti ar grēka vātīm, no galvas līdz papēžiem mums nav veselas vietas. Ja Tu mūs neglāb, cilvēciskais spēks nespēj pilnīgi neko.

Pie tavām žēlīgajām rokām, Dievs Tēvs, pie tavām asiņainām rētām, Dievs Dēls, pie tavas prieka vēsts pilnās mutes, Dievs Svētais Gars mēs sniedzamies. Neatgrūd mūs prom, žēlīgais Dievs.

Runā Tu uz mums, lai mēs topam šķīsti, lai mūsu grēki mums ir piedoti, un mēs mieru atrastu tavās acīs. Dod mums arī pateicīgu un godīgu sirdi. Lai no grēkiem skaidroti, mēs arvien cenšamies [meklējam] paturēt skaidru sirdsapziņu. Lai mēs ienīstu visus grēkus, īpaši nepateicību un neticību, un sagāmies no tiem.

Tā mēs tiešām aiziesim tavā mierā, un tavs miers, kas ir augstāks nekā visa saprašana, uzturēs mūsu miesu un dvēseli uz mūžīgo dzīvošanu. To mēs tev lūdzam, žēlīgais Dievs!

Tāpēc mēs, ar pazemīgu muti un sirdi, krītam pie tavām kājām, un lūdzamies tā, kā tavs mīļais Dēls, mūsu Kungs Jēzus Kristus, mūs mācījis lūgt:

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.