Lai Dievs naktī pasargātu

Lasot visas senās vakara lūgšanas, mēs ievērojam, ka ļoti bieži tajās ietverts lūgums, lai Dievs naktī pasargātu no velna, bailēm un ļaunas, ātras nāves.

Senie cilvēki vēl kaut ko zināja par cilvēka nevarību miegā, par miega un nāves saistību, par velna viltību, kas neaizsargātu cilvēku ieved slazdā. Tādēļ viņi lūdza par svēto eņģeļu klātbūtni un viņu zelta ieročiem, par Dieva karapulku klātbūtni tad, kad sātans grib mūs uzveikt.

Visneparastākā un visdziļākā ir senbaznīcas lūgšana, lai Dievs palīdz, ka tad, kad mūsu acis guļ, sirds tomēr paliek nomodā un atvērta pret Viņu. Tā ir lūgšana, lai Dievs dzīvo mūsos un pie mums arī tad, ja mēs to nejūtam; lai Viņš mūsu sirdi saglabā tīru un svētu, pasargātu no visām nakts rūpēm un kārdinājumiem, lai Viņš to dara gatavu ikvienā brīdī sekot Viņa aicinājumam un arī naktī atbildēt tā kā zēns Samuēls: “Runā, jo tavs kalps klausās!” (1.Sam.3:10)

Arī miegā mēs esam Dieva rokā vai ļaunā varā. Arī miegā Dievs var mums darīt brīnumus vai arī ļaunais — savus posta darbus. Mēs lūdzam vakarā (Lutera vārdiem):

Mūsu acis aizvērušās, sargi Tu mūsu sirdi. Lai Dieva labā roka mūs pasargā un atbrīvo no grēka.

Pāri rītam un vakaram izskan psalmu vārdi: “Tev pieder diena un nakts.” (Ps.74:16)