Kas ir pravietis?

Pravietis ir vīrs, kas apzinās, ka Dievs viņu kādā noteiktā, satricinošā dzīves brīdī viņu ir satvēris un aicinājis un nu vairs nevar savādāk, kā nostāties cilvēku vidū un pasludināt Dieva gribu.

Aicinājums ir nesis viņa dzīvei pārmaiņu un viņam tagad ir vairs tikai viens – sekot aicinājumam, lai arī tas vestu nelaimē un nāvē.

Ne tas ir patiess pravietis, kas vienmēr aicina uz mieru, mieru un uzvaru, bet gan tas, kam ir drosme pasludināt postu, saka Jeremija (Jer.23:9).

Centrālais punkts, kurā tiek iegūta izpratne par pravietisku dvēseli, ir lieta, ka pravietis apzinās, ka ir derībā ar Dievu un šī derība viņa dzīvi pārvērš par traģēdiju un tā kā viņš ir savienībā ar Dievu, tāpēc šī traģēdija ir neizmērojami nopietna. Tas, ka pravietis ir derībā ar Dievu, tas viņam uz lūpām liek īpašus vārdus, tas viņu padara tik nepielūdzamu, tik briesmīgu, tas viņu pārceļ pāri visam, kas ir cilvēciski psiholoģiski saprotams.

Dievs saplēš, salauž, iznīcina to cilvēku dvēseliski harmonisko tēlu, caur kuriem Viņš sevi pasludina.

Dievs pats iedarbina pravieša dzīves traģēdiju, lai līdz ar cilvēciskā sakāvi gaismā nonāktu dievišķā prasījuma vara, prasība un nasta.