Kārdināšana

Ko Tēvreizes sestās lūgšanas tekstā: “un neieved mūs kārdināšanā” saprast ar vārdu “kārdināšana”?

Šeit nav domāti ticības pārbaudījumi, kurus mēdz uzlikt Dievs, lai stiprinātu jeb rūdītu ticību. Ticības pārbaudījumiem ir labs mērķis. Tikmēr ar kārdināšanu tiek saprasta ļauna pavedināšana, kuru ierosina un bieži vien arī izpilda velns, un kuras mērķis ir ar dažādiem viltīgiem paņēmieniem atņemt cilvēkam ticību. Tāpēc velns arī tiek saukts par kārdinātāju. [Mt.4:3]

Pēc tam Dievs pārbaudīja Ābrahāmu un viņam teica: “Ābrahām!” Un tas sacīja: “Es te!” Un viņš teica: “Ņem nu savu dēlu, savu vienīgo, kuru tu mīli, – Īzaku, ej uz Morijas zemi un upurē viņu tur kā sadedzināmo upuri uz kalna, kur es tev teikšu!” [1.Moz.22:1-2]

Pēc tam Jēzus devās pāri Galilejas jeb Tibērijas jūrai. Viņam sekoja liels ļaužu pūlis, jo tie redzēja zīmes, ko viņš darīja slimajiem. Tad Jēzus uzkāpa kalnā un tur ar saviem mācekļiem apsēdās. Pasha, jūdu svētki, bija tuvu. Jēzus pacēla acis un, ieraudzījis, ka liels ļaužu pūlis nāk pie viņa, sacīja Filipam: “Kur lai pērkam maizi, ko tiem ēst?” Viņš tā teica, to pārbaudīdams, jo pats gan zināja, ko darīs. [Jņ.6:5-6]

Izlūko mani, Dievs, un izzini manu sirdi, pārbaudi mani un izzini manas raizes, raugi, vai neeju pa posta ceļiem, un vadi mani pa mūžīgo ceļu! [Ps.139:23-24]