Kāpēc Tas Kungs deva otro bausli?

Rūpīgi pūlēsimies noskaidrot, ko Tas Kungs grib sacīt ar otro bausli. Savā ziņā tas mums ir apslēpts tumsā. Es pats labprāt vēlētos apjaust, ko Tas Kungs ir gribējis pateikt ar vārdiem “tukši un necienīgi lietot”.

Mēs varam izlasīt dažādu populāru mācītāju un mācību grāmatu skaidrojumus, bet es labprāt, ja iespējams, ieskatītos paša Dieva sirdī šī baušļa došanas brīdī. Kāpēc Tas Kungs deva šo bausli? Kas Israēla tautas dzīvē toreiz bija tāds, ko nosauca par Dieva Vārda tukšu un necienīgu lietošanu? Ja es to zinātu, tad es tūdaļ varētu saprast, kāds ir bijis mūsu Kunga nolūks.

Jā, vēsture mums patiešām sniedz atsevišķas norādes. Tā vēsta par kādu vispārizplatītu paražu pie ēģiptiešiem, kuru vidū israēlieši bija dzimuši un auguši un kuru vidū viņi bija visu laiku dzīvojuši, izņemot septiņas nedēļas pirms Bauslības došanas. Ēģiptiešiem bija paraža lietot savu dievu vārdus ikdienas valoda gan sava sacītā apstiprinājumam, gan burvestībām un zvērēšanai. Acīmredzot tā bijusi vispārpieņemta paraža, pie kuras tie bija pieraduši un kas viņos bija dziļi iesakņojusies. Tādēļ ir viegli saprotams, ka tas attiecas arī uz Israēla bērniem, un Tas Kungs vēlējās aizliegt šo pagānisko ieradumu, tāpat ka pirmā baušļa sakarā ir īpaši aizliegts pagānu ieradums darināt un pielūgt elku tēlus.

Tas ļauj mums it ka pašu acīm ieraudzīt Tā Kunga nolūku ar šo bausli. Dievs negribēja pieļaut, ka Viņa lielais un svētais Vārds tiktu vieglprātīgi lietots kā pagadās — lai tas netiktu lietots tukši un necienīgi, bet arvien paliktu svēts un neviens Viņu nepieminētu bez patiesās jēgas.

Turēsim Dieva Vārdu tik svētu, cik svēts ir Viņš pats.