Kā iespējams patikt Dievam un priecāties par dzīvi?

Šī glezna, “Askētisms un dzīvotprieks”, kas atrodas mākslas galerijā Bāzelē, Šveicē, attēlo sarežģītos jautājumus, ar kuriem kristieši saskārušies jau gadsimtiem ilgi: vai, lai patiktu Dievam, man jāatsakās no sabiedrības par labu askētismam (sevis noliegšanai), kā to dara mūki? Vai Dievam patīk, ja es priecājos par ikdienas dzīvi kopā ar ģimeni un draugiem?

Šis attēls atspoguļo nesen parādījušos dramatisko dilemmu. 1973.gadā Savienoto Valstu Augstākā tiesa legalizēja abortus. Šis likums ir ļāvis noslepkavot 30% no ASV kopējā iedzīvotāju skaita vecumā līdz 23 gadiem. Šī baismīgā legalizētās slepkavības grēka rezultātā visās ASV augstskolu beigšanas ceremonijās katrs trešais krēsls ir palicis tukšs.

Par pārsteigumu tiem, kas veicināja nedzimušo slepkavošanu, sieviete, kura 1973. gadā ierosināja legalizēt abortus ASV, ir mainījusi savu nostāju. Viņa saprata, ka izdarīt abortu ir grēks un nožēloja savu rīcību. 1995.gadā viņa apliecināja savu ticību Jēzum Kristum un tika kristīta Teksasā. Viņa saka, ka pašlaik viņas lielākais uzdevums ir “patikt Dievam”. Viņa bieži pavada laiku lūgšanās līdz: divām stundām dienā un vaicā: “Kungs, kā es varu tev pakalpot?”

MŪSU CĪŅA

Tāpat kā visi grēcinieki, šī sieviete sadzirdēja Dieva nepārprotamo evaņģēlija vēsti par piedošanu Jēzū Kristū, tomēr tieši “kā” viņa varētu labāk kalpot savam žēlsirdīgajam Kungam, paliek neskaidrs.

Šī sieviete nav vienīgā, kas vēlējusies uzzināt, kā labāk kalpot Dievam. Tik daudzi gadsimtu gaitā ir izmisīgi cīnījušies ar šiem jautājumiem, ir sarakstīts milzum daudz grāmatu, lai to noskaidrotu. Kā liecina šī glezna, tas nodarbinājis arī izcilu mākslinieku prātus, kuri mēģinājuši rast atbildi: vai Dievam patīk labāk, ja mēs atsakāmies no sabiedrības un dzīvojam īpaša svētuma dzīvi? Vai ikdienas dzīve ģimenē un prieks par dzīvi kopā draugiem ir Dievam vairāk tīkams?

ATBILDE IR KRISTUS

Bībelē Dievs dod atbildi uz šiem jautājumiem. Apustulis Pāvils mums atgādina savā brīnišķīgajā liecībā, ka tā vietā, lai nošķirtos no sabiedrības un tiektos pēc kāda īpaša svētuma, mums vajadzētu censties ticībā “iegūt Kristu” un “atrastos Viņā; negūdams savu taisnību no bauslības, bet no Kristus ticības, taisnību no Dieva uz ticības pamata, (Fil. 3:8-9).

Jēzus arī iebilda pret savu mācekļu vēlmi distancēties no pasaules. Augstā Priestera lūgšanā Jēzus aizlūdz par mācekļu nākotni visos laikos (Jņ. 17:20). Jēzus lūdz savu Tēvu: “Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu viņus pasargātu no ļauna” (Jņ. 17:15). Jēzus arī vēlās, lai viņa sekotāji būtu “zemes sāls” (Mt. 5:13). Tādēļ, ja mēs aizejam no sabiedrības, mēs vairs nespējam ne palīdzēt, ne arī izlietot Kristus mīlestību un piedošanu to labā, kas ir mums līdzās.

ESIET AR SAVU ĢIMENI UN DRAUGIEM!

Nākamreiz, kad velns centīsies jūs iekārdināt ar domu, ka jūs varat Dieva acīs būt tīkamāki aizejot no ģimenes un sabiedrības, lai nodotos personīgajam svētumam, sakiet velnam to, ko teica Kristus: “Atkāpies!”

Nemeklējiet kādu īpašu personīgu svētumu, bet gan iepriecinieties Kristus nevainojamajā taisnumā. Kristus taisnuma spēcināti, ejiet un baudiet dzīvi ar prieku un pārliecību. Ziniet, ka jūs esat Dievam tīkami gan esot piknikā, gan jājot ar zirgu, arot lauku un strādājot rūpnīcā, uzkopjot māju vai esot sapulcē. “… visu dariet Dievam par godu!” (1. Kor. 10:31).