Jaunais stingri balstās uz vecā

Svētā Gara amats ir divejāds: mācīt un atgādināt. Draudzei tās ceļā cauri pasaulei vienmēr no jauna ir vajadzīga pamācība un atziņa.

Draudzei, jauniem ienaidniekiem, jauniem jautājumiem un problēmām iepretī esošai, ir tās skolotājs – Svētais Gars, kas “visu māca” (Jņ.14:26). Tā nepaliks bez pamācības un atziņas nevienā lietā, kas tai ir svarīga un viņa var būt droša par šo atziņu, jo viņas skolotājs ir Svētais Gars un ne cilvēcīgais saprāts.

Tā baznīca tās vēstures gaitā saņems arī jaunas atziņas, tā nebeigs mācīties un klausīties Svētajā Garā. Svētais Gars nav miris burts, bet gan dzīvais Dievs (2.Kor.3:6). Tā draudze jebkurā izšķiršanās brīdī var uzticēties Svētajam Garam un cieši ticēt, ka tas ir tajā klātesošs un darbojas un neļauj tai staigāt tumsībā, ja vien tā nopietni grib klausīties tās mācībā.

Bet visas Svētā Gara mācības ir saistītas ar Jēzus vārdu. Vecais cieši balstās uz vecā. Tā mācībai pievienojas atgādināšana. Ja baznīcā būtu tikai atcerēšanās, tad tā padotos mirušai pagātnei, būtu tikai mācība bez atcerēšanās, tad baznīca būtu pakļauta sapņošanai. Tā Svētais Gars, patiesais baznīcas balsts, dara abus, ved baznīcu uz priekšu un vienlaikus to cieši tur pie Jēzus. (Mt.13:52).