Dieva spārnu pavēnī

“Cik brīnišķa, Kungs, ir Tava žēlastība! Cilvēku bērni nāk pie Tevis un glābjas Tavu spārnu pavēnī! Viņi mielojas pie Tava nama labumiem, Tu viņus dzirdini no Sava prieka strauta. Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu. Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār tiem, kam skaidra sirds!” [Ps.36:8-11]

Šomēnes mēs svinam mūsu dievnama dzimšanas dienu. Mēs varam iedomāties, cik priecīgi un pacilāti bija mūsu senie tēvi un mātes tanī dienā, kad draudze beidzot ieguva savu dievnamu -jaunu un krāšņu. Pirms tam ilgus gadus ļaudis bija pulcējušies uz dievkalpojumiem kāda vienkārša zemnieka mājās, jo iepriekšējā koka baznīciņa pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem Ziemeļu kara laikā bija nopostīta. Un šis – toreiz jaunais – dievnams viņiem bija kas vairāk nekā tikai mūri. Šis nams viņiem un viņu bērniem bija liecība par Dieva klātbūtni un mūžīgās dzīvības apsolījumu, kas paceļas pāri pasaulei, tāpat kā staltais dievnams pacēlās pāri visai apkārtnei.

Šodien ir izzudušas mūsu dievnama cēlēju muižas, staltie nami un nabadzīgās būdiņas, neviens vairs nepiemin to vietu, bet viņu celtais staltais dievnams aizvien vēl stāv un liecina to pašu, ko pirmajā dienā.

Biķeru draudze un tās dievnams ir pieredzējuši dažādus laikus – bija laiks, kad bija draudze, bet tai nebija dievnama, un bija laiks, kad dievnams bija, bet tajā nebija draudzes. Tagad cieši kopā ir abi divi – gan dievnams, gan draudze. Nesenajos bezdievības laikos mūsu dievnams, būdams draudzes pamests, ir stāvējis kā uzticams Kristus liecinieks un viņa svētie mūri ir brēkuši uz Dievu un cilvēkiem arī tad, kad tie, kam bija jāliecina, klusēja. Tieši tā, kā to ir sacījis Jēzus: “Es jums saku: ja šie klusēs, tad akmeņi brēks!” (Lk. 19:40) Šī brēkšana uzkāpa pie Dieva un ienāca arī cilvēku sirdīs – dievnamā no jauna sāka pulcēties draudze, mūžīgai dzīvībai sapulcinātie. Daudzus no mums Dievs, vēl pirms uzrunāja ar savu vārdu, ir aicinājis tieši caur šo namu savā žēlastībā un patvērumā, jo arī mūsu dievnams ir Tā Kunga nams, kas celts Viņa godam.

Tā Kunga nams visos laikos ir īpaši uzrunājis cilvēkus, vilcis tos pie sevis un atvēris savas durvis, lai ļaudis varētu sastapt Dievu Viņa žēlastībā un gūt “viņa patvērumu. Dieva nams ir akmenī kalts Evaņģēlijs. Par to liecina Dāvids, sacīdams: “Cik brīnišķa, Kungs, ir Tava žēlastība! Cilvēku bērni nāk pie Tevis un glābjas Tavu spārnu pavēnī! Viņi mielojas pie Tava nama labumiem, Tu viņus dzirdini no Sava prieka strauta.” Dāvids nenovelk striktu robežu starp pašu Kungu un Viņa namu: nākt pie Tā Kunga – tas Dāvidam nenozīmē neko citu, kā nākt Tā Kunga svētajā namā, bet saņemt Tā Kunga žēlastību un būt padzirdinātam no Viņa prieka strauta -Dāvidam nozīmē mieloties pie Viņa nama labumiem.

Protams, šo žēlastību nerada mūri, bet Dievs ar saviem vārdiem un svētajiem iestādījumiem, kas tiek sludināti un turēti Viņa ļaužu vidū. Šajos vārdos un iestādījumos atklājas Tā Kunga dāvātais dzīvības avots un pasaules gaisma – Kristus. Viņā mums dota patiesa Dieva atziņa, grēku piedošana un jauna šķīsta sirds. Par to Dāvids sludina un lūdz: “Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu. Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār tiem, kam skaidra sirds!” Tas notiek šajos svētajos mūros, un šie svētie mūri par to liecina. Arī vēl šodien, vairākus gadu tūkstošus pēc Dāvida, tas notiek tāpat – Dieva namā. Atšķirība ir vienīgi tā, ka Dāvida laikā bija tikai viena vieta pasaulē, viens patiess Dieva nams, kur bija patiesā Dieva klātbūtne un Viņa dāvanas, bet šodien to var saņemt neskaitāmās vietās, un viena no tām ir mūsu dievnams. Mēs pateicamies Dievam par mūsu mīļo dievnamu, par Viņa svēto namu, kurā Viņš pats ir klātesošs pie mums. Šie svētie mūri ir kļuvuši mums par patvērumu, par mūsu garīgajām mājām un vietu šai pasaulē, kur uz mums plūst dzīvības avota dziedinošās straumes un kur pār mums spīd Viņa Dēla Evaņģēlija gaisma. Katrs, kam dāvāta patiesa Dieva atziņa, var līdz ar Jēkabu izsaukties: “Cik bijājama ir šī vieta, te tiešām ir Dieva nams, un še ir debesu vārti!” (1.Moz.28:17)

Mīļais Debesu Tēvs! Mēs lūdzam caur Tavu Dēlu Jēzu Kristu: sargi un svētī mūsu dievnamu un uzturi to par savas klātbūtnes ” vietu, kur Tava Evaņģēlija gaisma spīd pār mums un mūsu bērniem,- lai celts top Tava vārda gods un tam līdzi Tava draudze. Āmen.