Dieva parādīšanās mums
“Kad Dievs beidza ar Ābrahamu runāt, Viņš uzbrauca no Ābrahama uz debesīm.” [1.Moz.17:22]
Šis nobeigums parāda, ka Dievs nokāpis no Debesīm redzamā veidā, lai runātu ar Ābrahamu.
Arī mums dota šāda dāvana. Jo, kaut arī Dievs mums neparādās īpašā veidolā, kā Viņš parādījies Ābrahamam, tomēr tā ir ļoti laipna un žēlastības pilna parādīšanās, ka viņš mums sevi sniedz un atklāj Vārdā, atslēgu amata lietojumā, Kristībā un Altāra Sakramentā.
Mēs gan varētu lepoties tāpat, kā tēvs Ābrahams; jā, ja Ābrahams būtu pieredzējis to, ka Dievs pret mums izturas tik laipni un ik dienu uzrunā mūs ar sludināšanas amata palīdzību, Kristībā un mūsu Kunga Vakarēdienā, tad viņš gan būtu pārsteigts un priecīgs līdz pašiem sirds dziļumiem.
Jā, ja tas būtu tikai manā ziņā, es negribētu, lai Dievs mani uzrunātu no Debesīm vai parādītos man īpašā veidolā. Es vairāk vēlos un ik dienu lūdzu, lai spēju turēt godā un pienācīgi novērtēt savu mīļo Kristību un pateikties Dievam par to, ka redzu un dzirdu savus brāļus, kam dota Svētā Gara žēlastība un dāvanas, ka tie spēj mācīt, mierināt, stiprināt, uzturēt, mudināt ar Dieva Vārdu. Jo vai gan mēs varētu vēlēties vēl labāku un noderīgāku Dieva atklāsmi?
Ieskaties