Būt žēlsirdīgiem pret garīgi nožēlojamiem, akliem un mēmiem

“Un citus, kas šaubās, apžēlojiet, glābiet, no uguns izraudami, citus apžēlojiet ar bailēm, nīzdami pat miesas apgānītās drēbes. Bet Tam, kas spēj jūs pasargāt, ka neklūpat, un nostatīt nevainīgus un līksmus Savas godības priekšā, vienīgajam Dievam, mūsu Glābējam, lai ir caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu, godība, varenība, spēks un vara no mūžības, tagad un mūžu mūžos! Āmen.” [Jūd.1:22-25]

Jūda saka – citus apžēlojiet, citus glābiet, proti, lai jūsu dzīve ir veidota tā, lai tā ļautu būt žēlsirdīgiem pret tiem, kas ir garīgi nožēlojami, akli un mēmi. Lai jums nebūtu prieks vai patika par viņu pazušanu, bet vienīgi līdzjūtība.

Bet pret tiem, ko jūs varat glābt, izraujiet no uguns, apejieties laipni un saudzīgi, kā Dievs rīkojās ar jums. Skarbi un rupji nebiedējiet viņus, bet raugieties uz viņiem, kā ugunsgrēka ieskautiem, kuri jums ir jāizrauj ārā un jāglābj saudzīgi ar rūpēm un uzmanību.

Ja viņi neļauj sevi izvilkt, mums viņi ir jāatlaiž un gauži jāraud nīstot pat miesas apgānītās drēbes.

Mēs tiešām ticībā esam saņēmuši Svēto Garu un esam darīti tīri, bet kamēr mēs vēl šeit dzīvojam, vecais miesas un asins apģērbs ir tepat līdzās un neatlaidīs savu tvērienu.

Šīs apgānītās drēbes mums ir jānorauj un jāmet projām kamēr vien dzīvojam.

“Bet Tam, kas spēj jūs pasargāt, ka neklūpat, un nostatīt nevainīgus un līksmus Savas godības priekšā, vienīgajam Dievam, mūsu Glābējam, lai ir caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu, godība, varenība, spēks un vara no mūžības, tagad un mūžu mūžos! Āmen.”