Audziniet savus bērnus debesīm

Tagad aplūkosim dažas būtiskas lietas, kas saistītas ar bērnu audzināšanu. Savus bērnus mēs audzinām ne tikai labai un svētīgai dzīvei šai pasaulē, bet audzinām kristīgi un tos gatavojam arī debesu valstībai. Nekad neaizmirsīsim Kristus vārdus, kas attiecināmi arī uz bērniem: dzenieties vispirms pēc Dieva valstības cilvēku sirdis, bet viss pārējais jums taps piemests.

Jā, audziniet savus bērnus debesīm, lai viņi jau agrā bērnība iepazītu savu Glābēju un Viņa Vārdu. Apustulis aicina – jūs, tevi, audziniet savus bērnus ar Tā Kunga pamācību un pārmācību! Dievs Savai tautai un Viņa īpašumam deva pavēli: “visus šos vārdus ņemiet pie sirds un ierakstiet savās dvēseles un sieniet tos kā zīmi uz savām rokām un lieciet par zīmi starp savām acīm. Un māciet tos saviem bērniem, tos pārrunādami savā starpā, kad jūs esat atsēdušies savos namos un kad jūs ejat savā ceļā, kad jūs guļaties un kad ceļaties” (5.Moz.11:18-19).

Šie Dieva vārdi mums ir labi pazīstami, tomēr nav viegli tos īstenot dzīve, jo, kur cilvēki pēc šiem vārdiem nedzīvo, trūkst paša galvena. Vēlāk jūs varat dot saviem bērniem visu pēc labākās saprašanas – darīt tos prātīgus, gudrus, mācītus, inteliģentus un bagātus, taču tie būs nesvētīgi un pazuduši, ja vēlāk neatradis to, ko esat atstājuši novārtā: Dieva vārdu!

Un nesakiet: mums nav laika viņos dēstīt Dieva vārdu! Tas Kungs saka, ka šim nolūkam jums vajadzētu veltīt visu iespējamo laiku – kad sēdi mājās vai ej pa ceļu, kad dodies pie miera vai no rīta mosties. Jā, mūsu laikmets patiešām ir tik straujš, ka daudz ko nevar pagūt, tāpēc labāk būtu, ja nepadarītas paliktu nesvarīgās, nevis svarīgas lietas! Sakiet, kurš no mājas darbiem ir tik nozīmīgs, ka nevar pagaidīt, lai jums atliktu pietiekami daudz laika parūpēties par jūsu dārgā bērna laicīgo un mūžīgo labklājību?

Viņu sirdīm ir jāsaņem ne tikai dievišķie vārdi, bet arī kristīgā priekš zīme, kas bieži vien kļūst pat būtiskāka par mutisku mācīšanu. Jo pati labākā mācība un sirsnīgākais Dieva valstības pasludinājums paliks neauglīgs, ja to nepavadīs kristīgs piemērs. Cik gan daudz dārgu vārdu un pamācību ir gājis zudumā ļaunas un nekristīgas dzīves dēļ!

Vai nav tā, ka bērniem ir raksturīgāk imitēt to, ko redz, nevis to, ko dzird? Tāpēc vecākiem, kas saviem bērniem sludina kristīgo vēsti, ir jābūt gataviem. ka viņu bērni neatslābstoši vēros, kā dzīvo paši vecāki un kā viņi pilda šo mācību. Jums visiem, kam apkārt bērni, ir jābūt nomodā, lai ar savu dzīvi neizpostāt to, ko Dieva Gars ar Rakstu sludināšanu ir sācis celt un būvēt jūsu bērnu sirdis!

Labāk uzreiz nomirt un gulties kapā, nevis pazudināt un samaitāt kaut vienu no šiem mazākajiem! Ja arī nekas cits mums neliktu dzīvot dievbijīgu un apzinīgu dzīvi, rūpējoties par savu izturēšanos un attieksmi, saviem vārdiem un darbiem, tad lai vismaz rūpes par mūsu bērnu dvēselēm mudina uz to mūsu garu. Pēc labākās sirdsapziņas sargāsim viņus no sliktas sabiedrības tāpēc ka ļauna priekšzīme var visu labo samaitāt. Kristīgi vecāki šai ziņā ir vienisprātis.

Nevienprātība parasti izceļas par to, cik lietderīga mazajiem ir pārmācība, sods un pēršana. Arī šajā ziņā visdrošākais ir vadīties pēc Dieva vārda, kas mums saka: “Pārmāci savu dēlu, kamēr ir vēl kāda cerība..”, “Kas savu rīksti taupa, tas ienīst savu dēlu, bet, kas savu dēlu mīl, tas to jau agri pārmāca” (Sal.pam.13:24; 19:18). Apustulis saka: “Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?” (Ebr.12:7). Dieva vārds mums šeit ir drošākais vadonis.

Patiesībā nav iespējams uzskaitīt visu to labumu un lietderību, ko bērns nākotnē gūst no tā, ka jau laikus ir mācījies īstu beznosacījumu paklausību. Tas būs lietderīgi ne tikai neskaitāmajos dzīves pārbaudījumos, ka viņa savtīgais prāts jau laikus ticis lauzts un darīts pazemīgs, bet šāda pieredze arī darīs vieglāku gribas nodošanu Svētā Gara paklausībā, dzīvojot Viņa vadībā.