Aizver acis un lūkojies, kas ir Evaņģēlijs

Viņiem tika atklāts, ka ne viņiem pašiem, bet jums nāk par labu tās lietas, ko jums tagad pauduši tie, kas jums evaņģēliju sludināja Svētajā Garā, kas no debesīm sūtīts. Šais lietās pat arī eņģeļi kāro ieskatīties. [1.Pēt.1:12]

Tas ir, praviešiem bija gana ar to, ka viņi to zināja. Bet to, ka viņi to ir atstājuši pēc sevis, viņi ir izdarījuši, mīlot mūs, viņi ir tapuši par mūsu kalpiem un ir kalpojuši mums ar to, lai mēs ietu pie viņiem skolā un arī to mācītos. Te nu mums ir pamats, lai mūsu ticība kļūtu jo stiprāka un mēs sagatavotos un spētu aizstāvēties pret visām viltus mācībām.

Šo lielo lietu apustuļi mums ir pasludinājuši caur Svēto Garu, kurš ir nācis pār viņiem no debesīm, to labprāt uzlūko arī eņģeļi. Te viņš aicina aizvērt acis un lūkoties, kas ir Evaņģēlijs, tad mēs iemantosim līksmību un baudu. Mēs to vēl nevaram skatīt ar miesiskajām acīm, bet mums ir jātic uz to, ka mēs esam līdzdalīgi un līdzbiedri taisnībai, patiesībai, svētlaimībai un visiem labumiem, kuri ir dievam. Jo tā kā Viņš ir devis mums Kristu, savu vienīgo Dēlu, augstāko labumu, tad Viņš caur Kristu mums dod arī visus savus labumus, bagātību un dārgumus, par ko eņģeļiem debesīs ir prieks un līksmība.

Tas viss mums ir sniegts Evaņģēlijā un, tad ar mums šajos labumos ir jāiemanto šādu līksmību. Bet mūsu līksmība nevar tikt piepildīta tā kā eņģeļiem, jo mēs mītam zemes virsū. Tagad gan tā mūsos aizsākas, tā ka mēs kaut ko no tās saņemam caur ticību, bet debesīs tā ir tik liela, ka to nespēj aptvert neviena cilvēka sirds. Bet, kad mēs tur nonāksim, arī mēs to jutīsim.