Agnostiķa grēknožēla

Pieminot latviešu dzejnieka Eduarda Veidenbauma 150 dzimšanas dienu vēlamies celt e-gaismā šā talantīgā censoņa, nepilnu 25 gadu vecumā mirušā jaunekļa dzejoli, kuram esam devuši nosaukumu Agnostiķa grēknožēla.

Nost reiz skumjību sviedīšu tumšo,
Beigšu pēc nāves reiz ilgoties,
Iesākšu ticēt, ka mērķis ir dzīvei,
Gan tad nāks spēks, gan labāki ies.

Tumšajā zilumā spīguļo zvaigznes,
Mūžīgā kārtībā kustas to bars.
Cilvēka likteņa drūmajos viļņos
Valda bez rimšanas dievības gars.

Īss gan izrādās dzīvības sprīdis,
Tuvu ir kopā šūpulis-kaps.
Tomēr no svara ir katris brīdis,
Dzīve ir laba, kad mērķis tai labs.

Tādēļ projām, skumjība, bēdas,
Strādāšu, centīšos, vēl man ir laiks!
Labošu pagātnes riebīgās pēdas,
Laime nāks atpakaļ, priecīgs būs vaigs!