Par ko Dievs uz mums runā ceturtajā bauslī?

Dievs ceturtajā bauslī uz mums runā par tiem tuvākajiem, kurus Viņš ir iecēlis valdīt pār mums un kurus mums pienākas sevišķi godāt.

Tie ir:

1. Tēvs un māte, kā arī viņu aizstājēji.
   

   Kas savu tēvu un savu mati lād, tā gaismeklis apdzisīs visdziļākā tumšuma vidū. [Sal.pam.20:20]

   Tad Jēzus, ieraudzījis savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko viņš mīlēja, saka mātei: “Sieva, redzi, tavs dēls!” Pēc tam viņš saka māceklim: “Redzi, tava māte!” No tā brīža māceklis viņu ņēma pie sevis. [Jņ.19:26-27]
   

2. Mācītāji un citi draudzes skolotāji.
   

   Kad nu Elīsa to redzēja, tad viņš skaļi kliedza: “Mans tēvs, mans tēvs!” [2. Ķēn.2:12]

   Jebšu jums būtu desmit tūkstoši pamācītāju Kristū, tad tomēr jums nav daudz tēvu; jo es jūs esmu, evaņģēliju sludinādams, dzemdinājis Kristū Jēzū. [1.Kor.4:15]

3. Laicīgā vara, tās ierēdņi, likumi un kārtība.
   

   Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas vaida. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. [..] Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi. [Rom.13:16]

   Esiet paklausīgi ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai tā Kunga dēļ, ir valdniekam, kas ir pār visiem, ir pārvaldniekiem kā tādiem, kas viņa sūtīti, lai sodītu ļaundarus, bet atalgotu tos, kas dara labu. [1.Pēt.2:13-14]

4. Darba devēji un priekšnieki.
   

   Tad viņa kalpi piegāja pie viņa un sacīja viņam, teikdami: “Mans tēvs [..]” [2.Ķēn.5:13]

   Kalpi, paklausiet saviem kungiem visā bijībā, ne vien labajiem un lēnajiem, bet arī ļaunajiem. [1.Pēt.2:18]

   Bet virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka tu nāci manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti kara vīri; un kad es vienam no tiem saku: ej! tad viņš iet, – un otram: nāc šurp! tad tas nāk, un savam kalpam: dari to, tad tas dara.” Kad Jēzus to dzirdēja, viņš brīnījās un sacīja tiem, kas viņam sekoja: “Patiesi es jums saku: ne pie viena Israēlā es tādu ticību neesmu atradis.” [Mt.8:8-10]

5. Vecie cilvēki.
   

   Brāļi un tēvi, uzklausait tagad, ko es jums, sevi aizstāvēdams, teikšu! [Ap.d.22:1]

   Vecāku vīru nerāj, bet pamāci laipni kā tēvu, jaunākus kā brāļus, vecākas sievas kā mātes, jaunākas – kā māsas visā šķīstībā. [1.Tim.5:1-2]

Uzdevums: Pārdomā, kuri ir vecāku aizstājēji bērnu dārzā, skolā vai nometnē.

Piezīme: Kristīgā mācība »