Vērst par labu

“Un Jāzeps sacīja viņiem: “Nebīstaities, vai tad es esmu Dieva vietā? Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt, bet Dievs to ir par labu vērsis.”” [1.Moz.50:19-20]

Un nu, dzirdēdams, ka brāļi vēl šaubās, vai viņš tiem piedevis – lai gan ir jau saņēmuši piedošanu no Dieva un Jēkaba, sava tēva –, Jāzeps tiem saka: ja jau Dievs jums ir piedevis jūsu grēkus, kādēļ tad lai es nepiedotu visu ļauno, ko jūs man esat darījuši? Viņš piebilst ļoti nopietnus vārdus: “Jūs gan bijāt iecerējuši man ļaunu darīt,” taču Dievs ar savu brīnumaino padomu jūsu ļaunās domas ir vērsis mums visiem par labu.

Tādēļ Jāzeps negrib, lai brāļi noliegtu savu grēku un nodomu nonāvēt viņu, nedz aizmirstu izdarīto. Jūs redzat – viņš saka –, cik brīnumains ir šis Dieva darbs, – Viņš visu vērsis tā, lai nestu mums vislielāko labumu, proti, lai es varētu kalpot un palīdzēt daudzām tautām, kas būtu nomirušas badā un nekad nebūtu atzinušas Dievu, nedz dzirdējušas Viņa vārdu, ja jūs nebūtu mani pārdevuši un aizsūtījuši uz Ēģipti. Tā Dievs no tā, kas bijis ļoti ļauns, ir radījis ko labu. Tādēļ arī es jums labprāt piedošu, jo redzu, ka Dievs ar jūsu ļaunā padoma palīdzību ir darījis neizsakāmi daudz laba gan man, gan neskaitāmiem citiem cilvēkiem. Par to Pāvils Rom.8:28 saka: “Mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.”