Tikai Kristus pārvar nāvi

Mēs zinām, ka Dievs un velns ir iesaistīti cīņā par pasauli, un ka velnam ir vārds sakāms pat nāves brīdī.

Nāves priekšā mēs nevaram fatālistiski teikt: “Tā ir Dieva griba”; mums jāpiebilst arī pretējais: “Tā nav Dieva griba.”

Nāve parāda, ka pasaule nav tāda, kādai tai vajadzētu būt, bet ka tai ir nepieciešama pestīšana.

Tikai Kristus pārvar nāvi.

Šeit “Tā ir Dieva griba” un “Tā nav Dieva griba” nonāk līdz visakūtākajam paradoksam un viens otru līdzsvaro.

Dievs piekrīt iesaistīties lietā, kas nav dievišķā griba, un no šī brīža nāvei ir jākalpo Dievam, neskatoties par spīti sev.

No šī brīža “Tā ir Dieva griba” ietver arī “Tā nav Dieva griba”.

Dieva griba ir nāves pārvarēšana caur Jēzus Kristus nāvi. Tikai Jēzus Kristus krustā un augšāmcelšanās nāve ir nonākusi Dieva varā, tai ir jākalpo Dieva mērķim.

Nevis fatālistiska padošanās, bet gan dzīva ticība Jēzum Kristum, kurš nomira un ir augšāmcēlies mūsu dēļ, uzvar mūsu nāvi.