Garīgā kopībā nekad un nekādā veidā nav nepastarpinātu attiecību vienam ar otru, turpretī cilvēciskajā kopībā ir dziļa, sākotnēji dvēseliska ilgošanās pēc sabiedrības, pēc nepastarpinātas saskarsmes... Lasīt tālāk
Dzīve kopībā
Mums jābūt gataviem, ka Dievs mūs iztraucēs. Arvien no jauna, jā, pat ik dienu Dievs pārtrauks mūsu plānus un gaitas, sūtot ceļā cilvēkus ar viņu... Lasīt tālāk
Ar nepacietību un pašpārmetumiem mēs veicinām savu pašlepnumu un arvien dziļāk iepinamies pašnovērošanas tīmeklī.... Lasīt tālāk
Jo vairāk mēs mācīsimies saņemt no citiem Dieva vārdu, pazemīgi un pateicībā pieņemt arī smagus pārmetumus un pamācības, jo brīvāk un lietišķāk mēs paši būsim... Lasīt tālāk
Psalmu lūgšanas māca mums lūgt kopībā. Jēzus Kristus miesa lūdzas, un kā indivīds es atzīstu, ka mana lūgšana ir tikai maza daļiņa no šīs kopīgās... Lasīt tālāk
Kas atrodas zem Jēzus krusta, tas Jēzus Kristus krustā būs redzējis dziļāko visu cilvēku un paša sirds bezdievību, un tam neviens grēks vairs nav svešs.... Lasīt tālāk
Lai atkal atrastu kopību ar visu draudzi, nav nepieciešama grēksūdze visu draudzes locekļu priekšā.... Lasīt tālāk
Darbs cilvēku ieved materiālajā pasaulē, kas no cilvēka pieprasa darbību.... Lasīt tālāk
“Par brāļu mīlestību man nav vajadzīgs jums rakstīt, jo pats Dievs jūs mācījis turēt savā starpā mīlestību. ..topiet šai ziņā vēl pilnīgāki!” (1.Tes.4:9-10).... Lasīt tālāk