Perfektie bērni

“Tad nu topiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.” [Mt.5:48]

Jēzus sacīdams šos vārdus Tev pavēl būt pilnīgam, kā Tavs Debesu Tēvs. Un tas nav nekāds joks. Tā ir pilnīgi nopietna lieta. Dievs sagaida, ka Tu kļūtu ideāls, ka Tu kļūtu bez traipiem un negludumiem, bez krunkām vai kāda cita tamlīdzīga trūkuma. Dievs grib, lai Tu kļūtu Viņa perfektais bērns. …bet, ja Tu tāds nebūsi – saņemsi riktīgu dusmu šalti un pērienu!

Mīļais draugs, vai Tu esi pietiekami perfekts un pilnīgs? Vai Tu tiešam esi tāds, kādu Tevi sagaida Dievs? Vai Tu esi Viņa ideāls?

Mēdz gadīties, ka vēlmes un iedomas dominē pār kristieša veselo saprātu un realitāti. Tad tik ļoti dabīgi sanāk pateikties Dievam par savu “svēto dzīvi” un redzēt sev apkārt tikai vājākus ļaudis. [Lk.18:11-12] Taču negaidīti var pienākt brīdis, kad krīt visas liekulīgās “svētās dzīves” maskas un Tu nostājies vaigu vaigā iepretī realitātei. Tu aptver, ka nespēj būt tāds, kādu Tevi sagaida mīļais Debesu Tētis – perfekts un pilnīgs. Lai cik Tu censtos un lai kā arī Tu nopūlētos, taču rezultāts nemaz nav tāds kā biji iecerējis vai sagaidījis. Tu kārtējo reizi atklāj: ka esi vienkārši izgāzies kā veca sēta; ka visa labā apņēmība un cēlie nodomi nav pat tuvu sasniegti. Tas ir mūžsenais “fēlleris”…

…un tad Tevi pārņem bailes un izmisumu par Dieva, Visuvaldītāja, debess un zemes Radītāja sagaidāmo bargo pērienu, kas izpaudīsies kā sods šeit laikā un, kas ir visbriesmīgākais, tur mūžībā. Tava sirds sajūt sāpes un ir nopietni apgrūtināta. Sirdsapziņa izmisumā kliedz: “Ko man tagad darīt? Kas ar mani notiks? Kā man izglābties no šī apdraudējuma?” [Rom.7:15-24]

Te nu pienācis tas īstas brīdis, kad vairs nav vērts atlikt. Nav vērts kavēties un šaubīties, bet jāņem piemērs no Caķeja, kurš pameta visus iepriekš pieņēmumus un sabiedrības uzprastās normas. Tāpat arī Tev jāatstāj aiz muguras citu cilvēku domas, neērtums un kauns un droši jāsteidzas pie žēlsirdīgā Pestītāja. Skrietin jāskrien pie Sava Kunga Jēzus [Lk.19:4], kurš nav nācis nedz tiesāt, nedz pazudināt, bet gan – atveldzēt un mierināt, atvieglināt un atpestīt no grēka, nāves un velna varas. [Mt.11:28] Jo, kad Tu atzīsties savos grēkos, “tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” [1.Jņ.1:9] Neskatoties uz to, ka Tavi “grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.” [Jes.1:18]

Un tagad Tu vari bez bailēm un izmisuma, drošu sirdi ieiet Tā Kunga namā un priecāties!!!

Vienīgi Dievam lai ir gods mūžīgi mūžos! Āmen.