Kristus dzimšanas brīnums Lutera Ziemassvētku dziesmās

Ikvienai patiesai baznīcas dogmai ir jābūt tik vienkāršai un labi saprotamai, ka to spēj saprast pat visvienkāršākais cilvēks.

Vēl pareizāk būtu sacīt, ka patiesu baznīcas mācību ir jāspēj ne tikai saprast, bet arī lūgt un dziedāt. Brīnišķīgs šādas mācības piemērs ir atrodams Lutera Ziemassvētku dziesmās, kas ir gan strikti bībliskas, gan pilnīgā saskaņā ar senās baznīcas dogmām.

Tādēļ nav brīnums, ka viena no pirmajām Lutera Ziemassvētku dziesmām Nun komm der Heiden Heiland ir tulkota no latīņu valodas un tās autors ir viens no senbaznīcas bīskapiem Ambrozijs. Latviešu valodas tulkojumā šī dziesma tiek saukta Nāc, Tu latvju Pestītāj un dziesmu grāmatā tā atrodama pie Adventa laika dziesmām.

Lutera mērķis bija šīs senās baznīcdziesmas tekstu darīt saprotamu arī saviem vienkāršajiem tautiešiem, lai tie varētu kopā ar viņu priecāties un izdziedāt baznīcas mācību. Vēlāk Luters pats ir sarakstījis vairākas brīnišķīgas Ziemassvētku dziesmas vācu valodā. No tām vismīļākā viņam pašam bija Von Himmel hoch (latviešu tulk. No debesīm es atnesu), kuru viņš sarakstīja 1534. vai 1535.gadā. Šo dziesmu Luters bija rakstījis saviem bērniem. Pirms mēs apskatām šīs dziesmas tekstu, vēlos tikai pieminēt, ka Luters pats nevēlējās, lai viņa dziesmas tiktu publicētas ar viņa vārdu. Tas liecina, ka Luters vēlējās vienīgi apliecināt Kristu, nevis gūt sev dzejnieka godu.

Vispirms Luters vēlas, lai viņa bērni dziedātu un mācītos, ka vēsts par Kristus dzimšanu ir ne tikai jauna un priecīga, bet arī eņģeliska un nāk no pašām debesīm. Vēsts saturs ir tāds, ka šodien Jaunavai ir piedzimis kāds Bērniņš, kas ir tik mīļš un jauks, ka kļūs par mūsu visu prieka avotu.Tālāk izrādās, ka šis Bērniņš nav vis parasts bērniņš, bet pats Kungs Kristus mūsu Dievs, kas mūs glābs no visām nelaimēm, jo Viņš būs arī mūsu Pestītājs, kas mūs darīs tīrus no visiem mūsu grēkiem. Viņš nesīs mums arī visu svētumu, ko Dievs Tēvs ir sagatavojis, lai Viņš varētu būt kopā ar mums tagad un mūžīgi. Tādējādi ar šiem pirmajiem četriem pantiem Luters saviem bērniem vēlējās iemācīt gan Bībeles mācību par Kristus nevainīgo ieņemšanu Jaunavas Marijas klēpī, gan to, ka jaundzimušais bērns ir pats Dievs, gan to, ka Viņš ir miesā nācis, lai atbrīvotu mūs no grēka varas un vestu pie sevis uz Debesīm.

Tālāk Luters vēlreiz uzsver, kas šis jaundzimušais bērniņš ir. Proti, vienkāršajā silītē gulošais mazais Bērniņš pats uztur un nes visu pasauli! Šī brīnumzīme mums ir dota, lai darītu mūs priecīgus un aicinātu kopā ar ganiem doties uz Bētlemi skatīt neparasto Dieva dāvanu. Doties kopā ar ganiem, nebūtu jāsaprot burtiskā nozīmē tas ir aicinājums lasīt ganu sniegto liecību un tai ticēt. Šeit nu īpaši uzmanīgi mūsu sirdij ir jāraugās uz silītē guļošo Jēzus bērniņu, pateicībā sveicot pie mums nabaga cilvēkiem nākošo viesi, kas nav mūs grēciniekus nicinājis, bet ieradies glābt. Tas liek lielā pārsteigumā un izbrīnā iesaukties ak, kā tas iespējams, ka Tu, visu lietu Radītāj, esi kļuvis tik mazs un zems, ka guli uz salmiem, kurus ēd vērsis un ēzelis! Tomēr, no otras puses, ja pat visa pasaule būtu dārgakmeņu un zelta izrotāts šūpulis, tas tomēr būtu par mazu tādam viesim kā Tu.

Nākamie panti uzsver to, kā mums būs šo viesi saņemt.Tavs samts un zīds ir rupjš siens, un tajā Tu, dižs un bagāts Ķēniņš būdams, guli tā, it kā tā būtu Tava īstā ķēniņvalsts. Tādējādi Tev ir labpaticis atklāt man šo patiesību, ka visas pasaules vara, gods un labumi Tev nenozīmē neko. Vieta, kur Tu vēlētos gulēt vislābprātāk ir mana sirds. Tādēļ dari to Sev par šķīstu un mīkstu gultiņu, atpūties un guli tajā tā, lai es Tevi nekad neaizmirstu; tā lai es vienmēr būtu priecīgs un dejotu, un dziedātu ar priekpilnu sirdi.

Šī priekpilnās sirds slavas dziesma atskan pēdējā pantā. Slava un gods Dievam augstībā, kas mums dāvinājis savu vienīgo Dēlu! Šis brīnišķīgais Dieva lēmums dara priecīgu eņģeļu pulku un iedzied mums līksmu jauno gadu.

Ar šīs skaistās dziesmas vārdiem Luters pavisam vienkāršā veidā iedziedāja savu bērnu sirdīs kristīgo mācību par Dieva pestīšanas darbu Jēzū Kristū. Dziedāsim arī mēs to kopā ar saviem bērniem, jo šī dziesma darīs mūs priecīgus kā bērnus un neatkarīgi no tā, kā mums klājas šajā pasaulē, liks arī mūsu sirdīs un acīs iedegties Ziemasvētku priekam, priekam par Pestītāja dzimšanu. Un pat tad, ja mums nav ar ko kopā dziedāt, dziedāsim vieni paši, zinādami, ka patiesībā mēs nedziedam vieni, bet ar mums kopā dzied eņģeļu pulki un visa Kristus baznīca.