Ieraudzīt patiesu Svētā Vakarēdiena gaismu

Pirmais, kas kristietim jāapdomā, ja tas vēlas ieraudzīt patiesu Svētā Vakarēdiena gaismu, prieku un augļus un nevēlas izaicināt nāvi, ir tas pats, ko jau runājām par Kristību, proti, neviens nedrīkst nākt un uzlūkot Vakarēdienu tikai ar ārējām acīm vai vienīgi ar prātu. Te nepieciešams kas vairāk – garīgas acis un garīgs prāts. Te acis ir cieši un neatlaidīgi jāpiesaista Dieva vārdam. Te vajadzīga dievišķā dāvana, ticība; jā, un te neiztikt bez Dieva žēlastības.

Ja tuvojos Svētā Vakarēdiena galdam vai šīs dāvanas apcerei tikai ar ārējām maņām, kādas ir arī dzīvniekiem, un vēlos redzēt, kas tas ir, tad tur ieraudzīšu vienīgi ceremonijas, tikai maizi un vīnu, bet neko dievišķīgu un debešķīgu, nekādu godību. Ja es turpmāk tikai ar prātu vērtēšu Sakramenta saturu un vērtību, tad palikšu tikai vēss Sakramenta nicinātājs, ķeceris un zaimotājs, nevis nobriedis un sirsnīgs kristietis. Tas patiesi ir apgrēcības akmens un piedauzības klints, valgs un slazds, pret ko “daudzi no viņiem paklups, pakritīs un sabruks pavisam, sapīsies, apjuks savā rīcībā un kļūs sagūstīti”.

Tas attiecas ne tikai uz pasaulīgiem cilvēkiem, bet arī uz patiesiem kristiešiem, – tas tiem būtu jāpatur prātā visu savu mūžu. Jo, pat ja tu simtreiz ticībā pie Svētā Vakarēdiena galda esi skatījis Tā Kunga godību un baudījis Viņa labestību, tomēr tikpat daudz reižu velns meklēs ceļus, kā tev nolaupīt Dievgalda svētlaimi, kas ir debesis virs zemes. Velns darīs to klusi un mierīgi tavos pašpārliecinātības brīžos, lai atraisītu tavu prātu, kas izvērtēs šo Dieva augsto noslēpumu un to atmetīs pēc ārējo maņu un cilvēciskās loģikas sprieduma. Un, ja velns mūs tā ievirzīs, ka pūlamies saprast un izdibināt, kā tas iespējams un kā tas notiek, tad drīz vien viņš būs guvis uzvaru un visu mums nolaupījis.

Kristiešiem allaž ir jāpatur prātā, ka Svētais Vakarēdiens ir brīnums, viens no daudziem augstajiem un noslēpumainajiem brīnumiem, ko cilvēka prāts nekad savā dzīvē pilnībā neaptvers un neizdibinās, bet kam ir jāuzticas, balstoties vienīgi uz visuvarenā Dieva patiesajiem vārdiem. Jā, Svētais Vakarēdiens patiesi ir viens no augstajiem un dižajiem noslēpumiem, un ne velti senatnē tas ticis saukts par visu noslēpumu noslēpumu. Un padomājiet — šis kritušais, aptumšotais un pieviltais prāts to ņemas ķidāt un kritizēt! Tas Kungs lai mūs žēlīgi pasargā!

Šo izcilo mācību mēs nekad nedrīkstam apēnot ar saviem centieniem to pilnībā izdibināt, bet mums vienmēr ir jābalstās vienīgi Dieva visvarenībā un uzticamībā, kas mums to atklājusi. Jo, tiklīdz prāts taisās un apņemas izdibināt, kā Kristus vārdi ir iespējami, tā mums tūdaļ jāsaprot, ka mums pienācis kārdinājuma brīdis un mums uzbrūk velns, šī vecā, pārgudrā čūska, kas savā viltībā pievīla Ievu. Mums tajā pašā acumirklī ir jāpiesauc Dieva Vārds un Viņa palīdzība, it kā mūs apdraudētu rūgtā nāve vai pati elle. Ja tu tā nerīkosies, bet dosies līdzi šajos prāta klejojumos, tad ej vien un kļūsti par ķeceri!