Esam nopelnījuši Dieva dusmas

“Jo labāk viņiem būtu bijis, kad tie nebūtu atzinuši taisnības ceļu, nekā pie atziņas nākušiem nogriezties no viņiem uzticētā svētā baušļa.” [2.Pēt.2:21]

Šeit apustulis ir pravietojis par mūsu mācītājiem — par to, cik nožēlojamā veidā viņi mūs maldinās. Mēs gan esam pietiekami nopietni brīdināti, tomēr neesam šos brīdinājumus ņēmuši vērā. Tādēļ tā ir mūsu vaina, ka Evaņģēlijs paliek neuzņemts un nesaprasts, un mēs ar savu dzīvi esam nopelnījuši Dieva dusmas.

Tā nav kāda vieglprātīga spēle, bet tik nopietna lieta, ka ikvienai sirdij vajadzētu nodrebēt un izbīties. Tādēļ mums pret to ir jāizturas nopietni un jālūdz, lai Dievs novērš no mums Savu dusmību un šādas nelaimes. Jo šis posts nav nācis pār mums pēkšņi un negaidīti, bet Dievs mums to ir sūtījis kā sodu. Sv. Pāvils saka: “..tāpēc ka tie nav pie-ņēmuši patieso mīlestību, kas tos būtu izglābusi. Tāpēc Dievs tagad sūta tiem maldu varu, ka tie sāk ticēt meliem..” [2.Tes.2:10-11]

Ja sods būtu sniedzies tikai tik tālu, ka pazušanā aizietu tikai paši maldu mācītāji, tas vēl būtu nieks, salīdzinot ar to, ka viņi ir ieguvuši varu un aizveduši visu pasauli sev līdzi uz elli. Tādēļ pret šo ļaunumu nav atrodams nekāds cits padoms kā vien — ka ķeramies pie šīs lietas ar bijību un pazemību Dieva priekšā, atzīstam savu vainu un piesaucam Dievu, lūgdami, lai Viņš ņem projām no mums šo sodu.