Pētot Jaunās Derības mācības saknes, mums ir jāpatur prātā, ka apustuļi bija evaņģēlija notikumu aculiecinieki.... Lasīt tālāk
e-raksti
No vienas puses, jūdu tradicionālo attieksmi pret Jēzu ir noteikuši atsevišķi paziņojumi Talmudā, kas rakstītu formu ieguva starp 200.-500.gadu, un, no otras puses, polemiskais darbs... Lasīt tālāk
Lai gan vārds “radīt” Rakstos ir lietots dažādā nozīmē, tomēr Pirmajā Mozus grāmatā tiek lietots īpašs ebreju vārds (בָּרָא – bara’), kas apraksta unikālu, īpašu... Lasīt tālāk
Kristīgas lūgšanas priekšnoteikums nav vienkārši “izjust pilnīgu atkarību no Dieva” (Šleiermahers) vai “ticēt Dieva vispārējai providencei” (Ričls). Pat pagāni saprot, ka ir atkarīgi no kādas... Lasīt tālāk
Noliekot kristīgās ticības literāro pirmavotu – Jauno Derību – līdzās citiem senatnes literārajiem darbiem, kas ir saglabājušies, mēs tūlīt ievērojam lielu laika atšķirību starp dokumentu... Lasīt tālāk
“Jūdu senatnes” XVIII grāmatas 3. apakšnodaļā Josifs stāda priekšā Jēzu: “Tātad ap to laiku dzīvoja Jēzus, gudrs cilvēks, ja vispār ir likumīgi viņu saukt par... Lasīt tālāk
Jūdu senatnes XVIII grāmatas piektajā apakšnodaļā Josifs runā par Hērodiju, Hēroda Antipas brāļa Filipa sievu.... Lasīt tālāk
Mēs neko īpašu nezinām par prokurora Poncija Pilāta saraksti ar imperatoru. Kaut arī Justīns Martirs, rakstīdams ap 150.gadu, piemin dažus šādus “dokumentus”, nekad nekas nav... Lasīt tālāk
Tā kā Dievs uztur pasauli vienīgi savu svēto dēļ, jeb, konkrētāk izsakoties, lai viņi varētu sludināt Evaņģēliju par liecību visām tautām (Mt.24:14), un tā kā... Lasīt tālāk
Pēdējo 180 gadu laikā Rietumu pasaulē vairākkārt tika pacelts jautājums, vai Kristus stāstījumu evaņģēlijā var uzskatīt par vēsturisku.... Lasīt tālāk