Divpadsmit vadoņi

“Tie ir Ismaēla dēli, un tie ir viņu vārdi pēc viņu sētām un nometnēm: divpadsmit vadoņi pēc viņu ciltīm.” [1.Moz.25:16]

Ismaēls, Īzaka brālis, kas dzimis no kalpones, tiek rotāts ar lielu, bagātīgu svētību – drīz vien viņš dzemdina divpadsmit ķēniņus.

Bet šai vietā šķiet, it kā viss notiktu otrādi. Jo Īzaks, kam dots īstais apsolījums, tiek atstāts aiz Ismaēla, savukārt Ismaēls, kam gan ir tikai miesīgs apsolījums, iet savam brālim pa priekšu un kļūst par kungu, kas valda pār visiem kungiem. Viņam tiek dzemdēti divpadsmit valdnieki, kamēr Īzaks dzīvo Bēršebā bez bērniem.

Ja tev ir apsolījumi, tad zini – jo vairāk Dievs tevi mīl, jo vairāk šādi apsolījumi paliek apslēpti, novilcināti un pārvērsti gluži pretējās lietās. Ja Dievs tevi tik ļoti nemīlētu, Viņš ar tevi nespēlētos, tas ir, Viņš nenovilcinātu savu palīdzību un apsolījumu un neļautu, lai viss notiek gluži pretēji.

Tā nu tēvu piemēri mums šādā veidā māca, kāda ir pareiza kalpošana Dievam, proti, tā ir šķīsta, stipra ticība, pilnīga cerība un pastāvīga mīlestība, kurā saprotam un sajūtam, ka Dievs ir mums klātesošs un žēlīgs pat tad, ja šķiet, it kā Viņš nostātos pret mums.