Dieva tautas cīņas ieroči

Mācot par spēcīgajiem ienaidniekiem, apustulis Pāvils uzskaita arī mums pieejamos cīņas ieročus (Ef. 6:10-17). Īpaši uzsvērti. “pestīšanas bruņu cepure un gara zobens, tas ir, Dieva vārds”.

Dieva vārdu nevar ne ar ko salīdzināt, jo tas ir “dzīvs un spēcīgs, un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” (Ebr.4:12). Rakstos tāpat teikts, ka spēcīgo ienaidnieku spēj pieveikt vienīgi Dieva vārds (2.Tes.2:8).

Pastāv, vairāki izplatīti, kļūdaini uzskati par Baznīcu: viens no tiem apgalvo, ka Baznīca svin nepārtrauktas uzvaras un beigu beigās aptvers un pārveidos visu pasauli; otrs ir, ka, ja Baznīca cieš, tad tas tāpēc, ka tā ir pielaidusi kādas kļūdas, un bez šīm kļūdām nebūtu arī ciešanu. Bībele māca citādi: tieši tad, kad Baznīcas mācība atbilst Dieva Vārdam; tā cieš visvairāk. Kristus savai Baznīcai ir solījis, ka tai būs jāseko Viņam ciešanu ceļā (Mt.10:24; 6:33).

Taču kā gan mēs varam runāt par Baznīcas galīgo un beidzamo uzvaru, ja patieso kristiešu ir maz un laiku beigās tiem paredzētas vajāšanas?: Šī uzvara izpaužas tādējādi, ka tiek piepildīta Dieva griba. Dievs nevēlas, lai kāds no mums pazustu; gluži otrādi, viņš grib, lai visi taptu glābti (1.Tim.2:4).

Taču, nesot pasaulē pestīšanas vesti:, daudzi vidū joprojām pastāv šķelšanās “par krišanu un augšāmcelšanos” (Lk.2:34). Tādējādi tiks sapulcināti ļaudis “no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām” (Atkl.7:9), visi, kas saņēmuši. pestīšanu caur ticību Kristum. Pasaules acis tie varētu likties kā mazs pulčiņš, taču patiesībā viņu ir “liels pulks – ko saskaitīt .neviens nevarēja” (Atkl.7:9). Viņam, kas sēž tronī, pieder uzvara, jo Viņš ir sakāvis visus savus ienaidniekus. Bet uzvara pieder arī tiem, kas pieņēmuši Viņu kā sava Kungu un Pestītāju. Tos ari sauks par uzvarētājiem, jo; arī viņi ir sakāvuši savu spēcīgo ienaidnieku: “Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu.” (Atkl.12:11)