Dieva labvēlības dāvanas mums liecina par grēku smagumu

Svētais Dievs, taisnīgais Tiesnesi! Jo lielāka ir Tava labvēlība pret mani, jo lielākas bēdas mani pārņem, ka tik bieži esmu skumdinājis Tevi, kas esi pret mani bijis tik labs.

Cik vien labvēlības dāvanu Tu esi man devis, tās visas Tu man uzticēji kā mīlestības valgus, jo Tu vēlējies, lai esmu saistīts pie Tevis ar ciešas mīlestības saitēm. Bet es aizmirsu par Tevi un Tavu labvēlību, un savus grēkus es krāju citu pie cita.

Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret Tevi! Es neesmu cienīgs, ka mani sauc par Tavu dēlu, tāpēc pieņem mani par vienu no Saviem algādžiem! [Lk.15:19] Visa mana būtība man pašam ir derdzīga. Dod, ka visa mana būtība kļūst tīkama Tev!

Savā neizsmeļamajā laipnībā un pacietībā Tu dienu pēc dienas esi aicinājis mani uz atgriešanos [Rom.2:4], bet līdz šim esmu tam pretojies. [Mt.23:37] Mans Dievs, kas esi pilns laipnības, tik bieži Tu esi mani aicinājis – gan sludinādams Savu Vārdu, gan ar Savu radību brīdinādams, gan pārmācīdams ar krustu, gan dodot iekšēju iedvesmu. Bet es nocietināju savu sirdi, lai to nejustu; es aizspiedu savas ausis, lai to nedzirdētu.

Visas manas dvēseles spējas un visi manas miesas locekļi ir Tevis dāvāti. Tāpēc ar visām dvēseles spējām un visiem miesas locekļiem man bija jāstājas svētā kalpošanā, kas veltīta Tev. Bet, ak vai! Esmu tos padarījis par netaisnības ieročiem grēkam. [Rom.6:13]

Tev pieder elpa, kuru ievelku. Tev pieder gaiss, kuru elpoju. Tev pieder saule, kuras sim gaismā ik dienas veros. Tam visam bija jākalpo par manas svēttapšanas līdzekļiem. Bet, ak vai! Esmu licis tiem kalpot grēkam.

Radības uzdevums bija celt Radītāja godu. Bet ļauniem nolūkiem esmu to izmantojis, tā darīdams Tev kaunu. Tavas saules gaismai spīdot, man bija jāapvelk gaismas bruņas. [Rom.13:12]

Bet es ar tām paveicu ļaunus tumsības darbus. Ik mirklis, kas manai dzīvei tiek pielikts, Tavas laipnības dēļ man tiek dāvāts. Tāpēc ar visu savu dzīvi man bija jākalpo Viņam, no and kura atkarīgs ir it viss. Bet labi, ja mazāko bob tās daļu esmu veltījis svētajai kalpošanai Tev. Reizēm sajūtu ierosmes uz labām domām jaus un darbiem. Tās ir Tevis sūtītās žēlastības kalpones, kas Tavas lielās labvēlības dēļ mani aicina uz patiesu atgriešanos. Bet, ak vai! sim Cik bieži esmu stūrgalvīgi pretojies viņu avb mīlestības pilnajiem vārdiem.

Kungs, uzcel to, kurš ar dziļām nopūtām un satriektu sirdi pie Tevis ir vērsies! Slaki mani ar Sava Dēla asinīm, lai topu šķīsts gan miesā, gan garā! Lai topu baltāks par sniegu [Ps.51:9] un līdz ar visiem izredzētajiem, nonācis debesu Jeruzalemē, varu slavēt Tevi mūžīgi!

Āmen.