10 ārprātīgas lietas, kas izlasāmas Bībelē
Kādam Bībeles lasītājam izdevies apkopot 10 ārprātīgas lietas, kas atrodamas Svētajos Rakstos un neesot pilnībā aptveramas mūsdienu kristiešiem.
Tad Sauls teica saviem kalpiem: “Sameklējiet man kādu sievu, kas prot izsaukt mirušo garus, es došos pie viņas un meklēšu atbildi caur viņu.” Viņa kalpi tam teica: “Redzi, Ēn-Dorā ir mirušo garu izsaucēja!” [1.Sam.28:7]
Tajās dienās uz zemes bija milži, pēc tam kad Dieva dēli bija nākuši pie sievām un tos dzemdinājuši, – tie bija varoņi, kopš senatnes vīri ar vārdu! [1.Moz.6:4]
Dodiet brāgu pazudušajam un vīnu tiem, kam rūgtums sirdī. [Sal.pam.31:6]
Ir vēl arī daudz cita, ko Jēzus ir darījis, un, ja to visu pēc kārtas uzrakstītu, tad, man šķiet, visa pasaule nevarētu uzņemt sarakstītās grāmatas. [Jņ.21:25]
Tad Hebera sieva Jaēla ņēma telts mietiņu, satvēra rokā āmuru, klusi pienāca pie viņa un iedzina mietiņu viņa deniņos, tā ka tas iedūrās zemē. Cieši aizmidzis bez samaņas viņš nomira. [Soģ.4:21]
ka arī spals iegāja līdz ar asmeni, un tauki sakļāvās pār asmeni, jo viņš neizvilka zobenu no Eglona vēdera, un mēsli iztecēja no viņa. [Soģ.3:22]
No turienes viņš devās uz Bēteli. Viņš devās augšup pa ceļu, un no pilsētas iznāca puišeļi un viņu ķircināja: “Kāp augšā, plikpauri, kāp augšā, plikpauri!” Viņš pagriezās, ieraudzīja tos un nolādēja Kunga vārdā. Tad no meža iznāca divas lācenes un saplēsa četrdesmit divus puikas. [2.Ķēn,2L23-24]
Tad Jozua runāja uz Kungu – tajā dienā, kad Kungs nodeva Israēla dēliem amoriešus. Israēla acu priekšā viņš teica: “Saule, apstājies Gibeonā! Mēness, Ajalonas ielejā!” Un saule apstājās un mēness stāvēja, kamēr tauta atrieba saviem ienaidniekiem. Vai par to nav rakstīts Taisnajo grāmatā?! Tad saule stāvēja debesu vidū un nesteidza rietēt visu dienu. Tādas dienas nav bijis ne pirms, ne pēc tam – kad Kungs būtu klausījis cilvēka balsij! – jo Kungs karoja par Israēlu. [Joz.0:12-14]
Un pirmdzimtā teica jaunākajai: “Mūsu tēvs ir vecs, un uz zemes nav vīra, kas nāktu pie mums, kā pieņemts visur uz zemes. Ejam, piedzirdām mūsu tēvu ar vīnu un guļam ar viņu – un mums būs pēcnācējs no mūsu tēva!” [1.Moz.19:31-32]
Un notika tā – pa ceļam nakšņošanas vietā viņam uzbruka Kungs un lūkoja viņu nonāvēt. Tad Cipora paņēma klints šķēpeli, nogrieza sava dēla priekšādu, pieskārās viņa kājām un teica: “Nu tu man esi asins līgavainis!” Tad viņš no tā atstājās, un viņa teica: “Asins līgavainis pēc apgraizīšanas!” [2.Moz.4:24–26]
Ieskaties