Ticībā taisnais dzīvos

Bet ir skaidrs, ka ar bauslību neviens netop attaisnots Dieva priekšā, jo “ticībā taisnais dzīvos“. [Gal.3:11]

Sofisti, kuri vienmēr ir gatavi sagrozīt Rakstus, par šo Rakstu vietu saka atjautīgus vārdus: “Taisnais dzīvos ticībā” – tā ir, tomēr viņš dzīvo no tādas ticības, kura darbojas, dara darbus jeb mīlestībā iegūst savu īsto apveidu. Ja ticībai pietrūkst šāda apveida, tad tā nesniedz taisnību.

Viņi runā par ticību, kurai mīlestība piešķir apveidu, izšķirdami divējādu, proti, neizveidotu un pareizi veidotu ticību.

Jo viņi saka: ja arī kādam ir Dieva ielieta ticība, kas ir Svētā Gara dāvana, turklāt arī iegūtā ticība, kuru mēs paši izpaužam daudzos ticības darbos, tomēr kā viena, tā otra ir neizveidota un īsto apveidu tā var iegūt tikai ar mīlestības palīdzību.

Mīlestība tiek atzīta svarīgāka par ticību, un attaisnošana tiek piedēvēta nevis ticībai, bet mīlestībai.

Viņi ticībai nepiešķir gluži nekādu nozīmi, bet saista taisnību ar ticību tikai mīlestības dēļ.

Taču Svētais Gars arī zina, ko sacīt. Gars būtu varējis teikt tā: taisnais dzīvos savas pareizi veidotās ticības dēļ. Taču Tas ar īpašu apdomu ir izlaidis šo raksturojumu un teicis vienkārši: “Taisnais dzīvos no savas ticības.”

Mēs gribam paturēt un slavēt to ticību, kuru pats Dievs sauc par ticību, proti, patieso un drošo ticību, kas nešaubās par Dievu, nedz par Dieva apsolījumiem, nedz arī par grēku piedošanu Kristus dēļ – lai varētu droši un nešaubīgi palikt pie Kristus, uz kuru ir vērsta šī ticība, paturēt savā redzeslokā šī Starpnieka ciešanas un asinis līdz ar visiem Viņa žēlastības darbiem.