Sekss ārpus laulības

Kristietim Dieva griba ir vissvētākais. Jebkurš Dieva gribas pārkāpums ir Dieva svētuma piesmiešana. Dieva bērniem ir sacīts: “Sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā.” [1.Pēt.1:15] Šīs pasaules neticīgajiem nav vēlēšanās nedz ir pa spēkam īstenot Dieva svētumu. Gluži pretēji, Dieva dāvanas viņi izlieto dažādās preteklībās un “kauns viņiem ir gods.” [Fil.3:19]

Tas attiecas arī uz sesto bausli “nepārkāp laulību,” un uz īpašajām vīrieša un sievietes attiecībām, kuras Dievs ir noteicis un paredzējis vienīgi laulībai. Pasaule vēlas to apgānīt, kā arī pieprasa kristīgai baznīcai izmainīt savu mācību tā, lai ārlaulību sekss netiktu nosodīts kā grēks.

Nevajag pārāk brīnīties, ka pasaulei, kurai Kristus ir vienaldzīgs, vienaldzīga ir arī kristīgā morāle. Bet jābrīnās ir par mācītājiem un baznīcām, kas noklusē sesto bausli un apgalvo, ka kopošanās bez laulības nav jāuzskata par grēku.

Bībele māca gluži pretējo: “Bet netiklības novēršanas labā lai katram ir sava sieva un katrai savs vīrs.” [1.Kor.7:2] “Ja tie nevar atturēties, tad lai dodas laulībā, jo labāk iedoties laulībā nekā kaist kārībā.” [1.Kor.7:9] Šīs Rakstu vietas skaidri kā laulības pārkāpšanu apzīmē visas dzimumattiecības bez laulības. Tas pats ir arī 5.Moz.22:20-21.

Saskaņā ar Bībeli laulība tiek slēgta saderinoties un laulājoties. Saderināšanās solījums līgavainim un līgavai tiek dots uz visu mūžu. Saderināšanās ir spēkā tad, ja ir abpusēja piekrišana stāties laulībā, nav iebildumu no radinieku un valsts puses, un abas puses ir spējīgas stāties laulībā. Saderināšanās nav spēkā tikai tad, ja laulības solījums panākts ar viltu un meliem, kā arī, ja apslēpts kas tāds, kas otru būtu atturējis dot solījumu.

Kur saderināšanās solījums ir īsts, tur laulība tiek slēgta ar solījumu doties laulībā. Saderinātie pagaidām ir nešķirami solīti viens otram, bet Dievs viņus vēl nav devis vienu otram. [1.Moz.2:22] Tas notiek laulību ceremonijā (saskaņā ar katras tautas tradīcijām-red.).

Kopdzīve pirms salaulāšanas ir grēks pret Dievu un Viņa baušļiem. Tas ir grēks arī pret vecākiem. Tā ir nekārtība un nepareizība, tāpēc valsts uzdevums ir kontrolēt, lai precības notiktu saskaņā ar valsts likumu.

Kopdzīve un sekss ir pieļaujams vienīgi pēc notikušas laulību ceremonijas. Bībele saka: “Laulība lai ir visiem godā un laulības gulta neaptraipīta.” [Ebr.13:4]

Mums nav dotas tiesības veikt kaut mazākās atkāpes un izņēmumus tajā, kas ir pareizi un, kas nepareizi. Baznīcai skaidri un viennozīmīgi jāmāca visa Dieva patiesība. Dieva gribas pārkāpumi jāsauc vienīgi par grēku.

Bet kā baznīca palīdzēs kritušajiem?

To baznīca paveiks vienīgi ar Evaņģēlija vārdu. Grēku piedošana kritušajiem tiek pasludināta pamatojoties Kristus vietnieciskajā nāvē un uzvarā. Dievs nav cietsirdīgs. Ar savu žēlastības vārdu Viņš atspirdzina, stiprina, atbalsta un nostiprina mūs Patiesībā. Evaņģēlijs dāvā spēku.

Pat visnicināmākais grēcinieks pēc apžēlošanas var dziedāt: “Žēlastībā es esmu izglābts! Neierobežotā un bezgalīgā žēlastībā!”