Kas ir pestīšana … pestīšanas būtība

Un tevi, bērniņ, sauks par Visuaugstākā pravieti, jo tu iesi Tā Kunga priekšā sataisīt Viņam ceļus, dot Viņa ļaudīm pestīšanas atziņu uz grēku piedošanu. (Lk.1:76-77)

Šajos vārdos īsi un skaidri atklāta pestīšanas būtība. Tie teikti par Jāni Kristītāju, kad viņa tēvs Caharija pravietoja par dēla misiju šajā pasaulē. Viņš teica: Dieva tauta iegūs svētīgo pestīšanas atziņu.

Ko nozīmē pestīšana?

Īsi sakot, pestīšana ir grēku piedošana. Atcerēsimies to!

Bībelē aprakstītā pestīšana būtībā ir glābšana no briesmām, kas apdraud visus Ādama pēcnācējus. Savu grēku dēļ mums visiem draud mūžīgā pazušana. Vēl vairāk: savā samaitātības un pazušanas stāvoklī visi cilvēki ir zem Dieva dusmu lāsta – vienalga, vai tie ir rupji grēcinieki vai patīkami un kārtīgi ļaudis.

Pestīšana nozīmē glābšanu no šīs nelaimes. To spēj īstenot vienīgi Dievs ar grēku piedošanu, kad Jēzus nopelna dēļ Viņš mūs vairs nepazudina, bet uzlūko labvēlīgi. Grēciniekam, kas nožēlo savus grēkus, tiek pasludināta priecīgā vēsts par Jēzu, kas miris mūsu vietā. Tā ir vēsts par apžēlošanu un grēku piedošanu visiem, kas uz Viņu paļaujas.

Tātad pestīšana nenozīmē kādu emocionālu satricinājumu, kad cilvēks izjūt neaprakstāmu sajūsmu vai ko tamlīdzīgu. Dzirdot Dieva glābjošo vārdu, izglābtais cilvēks gan var pieredzēt lielu prieku, tomēr viņa pārdzīvojums neizsaka pestīšanas būtību.

Ar grēku piedošanu Dievs var izglābt Savu bērnu arī bez iespaidīgiem pārdzīvojumiem. Bet, ja tu neesi saņēmis grēku piedošanu, tu joprojām esi zem Dieva dusmu lāsta, pat ja vari lepoties ar garīgiem pārdzīvojumiem.

Pestīšanas būtība ir Dieva dāvātā grēku piedošana. Šo piedošanu tu saņem ticībā Jēzum, kad nožēlo grēkus un dzīvo ticības paļāvībā.