Ikviens ir grēkojis pret tēvu un māti

Ceturtais bauslis skar ne tikai šīs pasaules bērnus, bet arī Kristus sekotājus. Arī tad, ja neesi apzināti nicinājis savus vecākus un ar savu attieksmi tos sāpinājis vārdos un darbos, tomēr, rūpīgi ielūkodamies sirdī un sijādams savas domas, tu katrā ziņā ieraudzīsi un sapratīsi, ka esi pārkāpis arī šo bausli un grēkojis pret tēvu un māti.

Tu ne vienmēr esi bijis laipns, un pacietīgs, kā tev pienāktos, ne vienmēr esi bijis atsaucīgs, pretimnākošs un panesis viņu vājības.

Turklāt, ja pārdomāsi, cik bieži pat negribot un neapzinoties vai neuzmanības dēļ savos izteikumos esi ievainojis tēva un mātes sirdi, tad tev kā muitniekam templī jāsit sev pie krūtīm un jāsaka: “Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!” Karājoties pie krusta, Kristus parādīja Savai mātei patieso Dēla godu un sirsnību. Jā, tikai pateicoties Viņa asinīm, tavi grēki pret ceturto bausli ir izpirkti, un tikai tajās tu vari atrast patiesu šķīstīšanu no visiem saviem grēkiem un gūt mieru savai sirdsapziņai šī baušļa priekšā. Meklē patvērumu šajās asinīs, kas runā spēcīgāk nekā Ābela asinis!

Šeit minētā vecāku nicināšana un sāpināšana attiecas arī uz visiem tiem, kas saukti tēva un mātes vārdā – kā vadītāji, skolotāji, mācītāji, saimnieki un visi citi, kas izrāda mums tēvišķas rūpes, it īpaši vecāki ļaudis, kas sava vecuma dēļ ir godājami, ne nicināmi. Visiem jauniešiem un visiem kalpotājiem ir kārtīgi jāapsver, ko Dievs no tiem prasa, un tas mācīs izrādīt dziļu un pazemīgu godu, kur tagad tie vieglprātīgi pauž tikai nicinājumu. Īpaši rūgtu algu un nicinājumu izjūt mācītāji jeb Tā Kunga vēstneši, caur kuriem Dievs uz mums runā. Kā Viņš pats ir sacījis: “..kas jūs nicina, tas nicina Mani” (Lk.10:16), un par valdību ir teikts: “..kas pretojas valsts varai saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu” (Rom.13:2).

Redzi, Dieva vārdi neaizmirst dot pamācību, pamudinājumu un priekšrakstu vecāku un bērnu attiecībām, kas pavisam īsi ir formulēts ceturtajā bauslī. Tādēļ ikvienam jāsargās, lai tas nepretojas Dieva vārdam un to nenicina, bet izrāda “bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa” (Rom.13:7).