<?xml version="1.0" encoding="utf-8"?><!DOCTYPE html PUBLIC "-//WAPFORUM//DTD WML 2.0//EN" "http://www.wapforum.org/dtd/wml20.dtd">
<wml>
<card id="WordPress" title="e - BAZNĪCA ✞">
						<p>&gt; Bibliskā mācība par kārdināšanu</p>
			<p>&gt; 13.02.2025 (20:13)</p>
			<p>&gt; e-raksti</p>
			<p>&gt; Dr. Dž. Teodors Millers</p>
			<p>&gt; <a href="wp-wap-comments.php?p=138989">Nav atsauču</a></p>
			<p>Saskaņā ar Rakstiem, pastāv: 
	kārdināšana uz labu (pārbaudošā kārdināšana) un
	 kārdināšana uz ļaunu (nomaldinošā kārdināšana).



Pirmā nāk no Dieva un ir domāta ticības pārbaudīšanai un nostiprināšanai (1.Moz.22:1-18; 5.Moz.13:1 un tālāk; Ps.66:10 un tālāk). Uzsūtot pārbaudošās kārdināšanas saviem bērniem, Dievs nekļūst par grēka autoru, jo:
 	Viņš pielāgo visus pārbaudījumus savu svēto spējām (1.Kor.10:13) un
  	visužēlīgi uztur savus mīļotos ticībā ikreizi, kad tie tiek kārdināti (Lk.22:31-32; 1.Kor.10:13). Šī iemesla dēļ tie, kuri pretojas kārdinājumam un to uzveic, nav to paveikuši paši savā spēkā, bet vienīgi no Dieva žēlastības (Rom.11:20-22).




Kārdinājumi uz ļaunu (nomaldinošās kārdināšanas) nāk: 
	 no velna (Mt.4:1 un tālāk; 1.Pēt.5:8);
	 no pasaules (1.Jņ.2:15-17) un
 	 no miesas (Jēk.1:14; sal. 1.Tes.3:5; 1.Kor.7:5; 1.Tim.6:9; Mk.14:38). 


Liels mierinājums visiem ticīgajiem ir tas, ka Kristus, kurš pats tika kārdināts, ir apsolījis uzturēt savus sekotājus viņu kārdinājumos (Ebr.2:18; 4:15; 2.Pēt.2:9).



</p>
				<br />
	<p><a href="wp-wap.php">&lt;&lt; e - BAZNĪCA ✞</a></p>
</card>
</wml>