Vai Dievam ir atmiņa?

Mēdz teikt, ka aizmirst ir cilvēkam raksturīgi. Bet, no otras puses, zinātnieki lēš, ka cilvēka smadzenes saglabā visu informāciju.

Tātad cilvēks būtībā nav spējīgs aizmirst. Labi gan, ka mēs varam vismaz izdzēst no apziņas nepatīkamus faktus, neskatoties uz to, ka zemapziņas nostūros tie arvien saglabājas.

Bībele stāsta, ka arī Dievs kaut ko atceras un kaut ko aizmirst.

Dievs vēlas visdziļāko patiesību. “Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību.” [Ps.51:8] Proti, Viņš zina, kas ir mūsu dvēseles dzīlēs.

Domājot par to, mēs izbīstamies. Mēs nespējam paciest nedz Dieva vērtējošo skatienu, nedz Viņa spriedumu. “Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā!” [Ebr.10:31]

Mēs vēlamies, lai Dievs arī aizmirstu mūsu darbus, un mēs spētu tos apslēpt no Viņa. Viszinošajam Dievam mēs neko nevaram apslēpt. Vai tad Dievs var aizmirst?

Tā kā Visuvarenais Dievs spēj visu, Viņš spēj arī aizmirst. Bet Dievs neaizmirst tā, kā mēs vēlētos.

Dievs mūs ved gaismā un pārmet mums mūsu grēkus. Bet, kad Viņš mūs aicina dod norēķinu un modina mūsos grēku nožēlu, Viņš pārstāj pieminēt grēku un atklāj savu žēlīgo sirdi. Viņš mīl mūs ar mūžīgu mīlestību savā Dēlā. Jēzus ir samaksājis par mūsu grēkiem. Jaunā Derība ir pamatota Dieva apsolījumā: “Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu [neatcerēšos] vairs viņu grēku!” [Jer.31:34]

Ja mēs, cilvēki, neesam spējīgi pilnībā aizmirst, tad Dievs apsola neatcerēties mūsu grēkus. Tas ir ļoti svarīgi. Ja Dievs nav dusmīgs uz mums, bet atņem mūsu pārkāpumus no mums tik tālu prom, cik tālu ir Austrumi no Rietumiem [Ps.103:12], tad mēs varam būt pavisam mierīgi un bezgala priecīgi. Tātad, kas vēlas iegūt sevī mieru, tam jāturas pie Kristus žēlastības.

Tomēr ne visiem šī žēlastība ir dota. Neticības dēļ Dievs piemin neticīgo grēkus. “Tie redzēs sevi galīgi vīlušos esam, jo viņu nodoms neizdevās. Tiem būs mūžīgs negods, kas paliks neaizmirstams!” [Jer.20:11]

Pastarajā Dienā mēs atbildēsim par savām domām, vārdiem un darbiem.

Nesaprātīgs ir tas, kas šeit, žēlastības laikā, nepatversies Kristus aizsegā. Saprātīgs ir tas, kam vārds par Jēzus krustu, ir Dieva spēks un gudrība [1.Kor. 1:23-24].

Tas ir augstākais baudījums – būt drošībā mūsu Debesu Tēva rokās.