233. Kā kristietim jāizturas pret pareizās mācības Baznīcām?


« 1  2 

Tu redzi arhīvu par Luterisma anatomija

Luterisma anatomija [3.daļa - Evaņģēlija izpratne - atjaunota]

« Sākums | 2.daļa »

Neskaidrība šajā lietā turpinājās cauri visiem viduslaikiem. Teologi piedāvāja dažādus atšķirīgus žēlastības iegūšanas veidus, kas tomēr visi bija pamatoti cilvēka nopelnos. Saskaņā ar viņu mācību Dievs gan bija devis pestīšanas žēlastību, bet cilvēkam ta bija kaut kā jānopelna. Tajā pašā laikā Bībelē pavisam skaidri un nepārprotami bija rakstīts, ka Dieva pestījošā žēlastība tiek dāvāta cilvēkam bez jebkādiem nosacījumiem vai nopelniem, ka cilvēks top attaisnots un pestīts vienīgi Kristus nopelnā, vienīgi no žēlastības un ka šī žēlastība ir saņemama vienīgi ticībā, bez darbu nopelna. Nav saprotams, kā tas varēja notikt, ka Bībelē daudzkārt tik skaidri izteiktā mācība par attaisnošanu vienīgi ticībā tik ilgus gadsimtus varēja būt aptumšota un cilvēka mācību izkropļota. Bija jāpaiet veseliem 15 gadsimtiem pēc apustuļu sludināšanas laika, lai viņu atstātā vēsts tiktu visās svarīgākajās daļās pareizi saprasta, un tikai tad baznīcā no jauna visā krāšņumā iemirdzējās brīnišķīgā Evaņģēlija mācība.

Lasīt tālāk »



Luterisma anatomija [2.daļa - Senās ticības apliecības]

« Sākums

Mūsu baznīcas ticības apliecības sastāv no divām daļām. Pirmo daļu veido trīs senbaznīcas ticības apliecības – Apustuļu, Nīkajas-Konstantinopoles un Atanāsija. Šīs apliecības ir mūsu baznīcas vissenākais mantojums, un tās ir kopīgas visai kristīgajai baznīcai. Tās vienprātīgi apliecina gan luterāņi, gan katoļi, gan pareizticīgie, gan anglikāņi, gan arī citi. Lai labāk saprastu, kāpēc klāt pie šīm senajām apliecībām mūsu ticības tēvi XVI gadsimtā ir sarakstījuši un pievienojuši arī tās ticības apliecības, ko mēs šodien saucam par luteriskajām, mēs vispirms īsumā apskatīsim, kā un kāpēc tika izveidotas senās ticības apliecības.

Lasīt tālāk »


Luterisma anatomija [1.daļa - Mācības jeb doktrīnas ķermenis]

Visā Dieva radītajā pasaulē pastāv vienotas likumības, un viss, ko radījis Dievs, pastāv ciešā kopsakarībā ar visām pārējām lietām. Pat pašas lielākās lietas nevar pilnībā iztikt bez pašam mazākajām, un arī otrādi, pat ja tas vienas no otrām šķir šķietami nepārvarams laika, telpas, notikumu un neskaitāmu citu atšķirīgu, kādreiz pat pretrunīgu lietu veidots attālums. Lai gan cilvēks visu šo radīto lietu dziļo un tiešo vienotību labākajā gadījumā spēj nojaust tikai vispārīgās aprisēs, tomēr, sekodams šai apjausmai, viņš ir izveidojis to civilizāciju, kurā mēs dzīvojam.

Lasīt tālāk »


« 1  2