Ieskaties

14 komentāri par “Mūsdienu ekumēnisma tendences

  1. Indrex, viena piezīme pašā sākumā, kur Tu sāc ar Apoloģijas citātiem:

    “Kristus Baznīca ir VIENA. Taču tā pastāv nevis kaut kādā nenoteiktā veidā, bet vienīgi kā patiesībā esoša [Jņ.8:31-32; 17:14-17; Ef.2:20]. To veido pa visu pasauli izkaisītie cilvēki, kas patiesi zina un apliecina ticību un patiesību; cilvēki, kuriem ir sadraudzība savā starpā vienā un tajā pašā Evaņģēlijā jeb mācībā un vienā un tajā pašā Svētajā Garā, kas atjauno, dara svētas un vada viņu sirdis [Apoloģija, VII,VIII (IV)].”

    Defenīciju “una sancta” no sākuma vajadzētu dot prezīcāk: sola fide in Christum membra ecclessia constituit jeb tikai un vienīgi ticība Kristum padara par šīs vienas Baznīcas locekli. Tas ir vienīgais un absolūtais nosacījums, nevis, kā raksti: “kas patiesi zina un apliecina ticību un patiesību”. Nav šaubu, ka pie tāda slēdziena vai izteikuma būs arī jānonāk. Tik pat loģiski, cik ticībā Kristum vajadzētu nonākt pie patiesības atziņas. Citiem vārdiem sakot: Kristum ticīgajam sirdī vajadzētu nonākt arī pie pareizas ārēji apliecinātās ticības (t.i., atdalīties no herētiskas vai heterodoksas kopības un pievienoties ortodoksai). Taču tāpēc nedrīkst pacelt latiņu augstāk nekā tā ir: tikai ticība Kristum, un nevis TIKAI patiesības zinība. Tāpēc LC, īpaši FC uzsver, ka šīs Baznīcas locekļi ir arī citās “problemātiskajās” konfesijās. No kā izriet, ka luterāņi neuzskata sevi par vienīgajiem pareizajiem kristiešiem, bet arī nemazina pareizas ticības apliecības lielo nozīmi.

  2. Aigar,
    “kas patiesi zina un apliecina ticību un patiesību” ir precīzs citats no Apoloģijas. Es necenšos rakstīt no sevis – viss jau ir uzrakstīts.
    Neapšaubāmi, ka par Baznīcas locekli kļūst sola fide, tāpat kā attaisnošana notiek sola fide. Taču ticība ir apzināta, tā reflektē par ticības objektu, līdz ar to droši var atkārtot šo Apoloģijas citātu.
    “Taču tāpēc nedrīkst pacelt latiņu augstāk nekā tā ir: tikai ticība Kristum, un nevis TIKAI patiesības zinība”
    Es neviena vietā netiku apgalvojis, ka ticība būtu patiesības zināšana. Taču tā ir arī zināšana. Vai nu ticība būtu kas bez sava objekta apzināšanas?

  3. Es jau arī neapšaubīju, ka tas ir patiess citāts. Bet tur jau tā lieta – ar kādu citātu sākt? Es bildu par to, ka jāsāk ar pašu vispārīgāko jēdzienu, lai nerastos tas iespaids, par kādu augstāk rakstīju.

    servus,

    A.D.

  4. paldies, beidzot kaut kas pārdomāti un rūpīgi uzrakstīts, priekš manis gan drusku par sarežģītu, tādēļ uzdošu jautājumu uz kuru, varbūt, jau atbildēts rakstā, bet es to nepamanīju:

    Vai VIENAS baznīcas sastāva definīciju “To veido pa visu pasauli izkaisītie cilvēki, kas patiesi zina un apliecina ticību un patiesību; cilvēki, kuriem ir sadraudzība savā starpā vienā un tajā pašā Evaņģēlijā jeb mācībā un vienā un tajā pašā Svētajā Garā, kas atjauno, dara svētas un vada viņu sirdis [Apoloģija, VII,VIII (IV)]. Šī baznīca patiesi ir “patiesības balsts un pamats” [1.Tim.3:15].” – varētu izteikt arī šādi, ka VIENA īstā baznīca apvieno tos, kas IR pestīti?

  5. Deprofundis, laikam varētu tā arī teikt. Katrs šīs Dieva una sancta jeb vienas svētas (vispārējas) Baznīcas loceklis ticībā Jēzum Kristum ir pestītīts. To garantē Dievs. Bet te arī nianses: ir arī redzamā baznīca. Tā ir iespējama arī ļoti konkrēti virs zemes. To atpazīst pēc tās “oficiālās” ticības apliecības – vārdos un darbos. Tā doma parādījās arī rakstā. Es vēl piebildīšu: ka atrašanās šajā redzamajā pareizās ticības apliecības baznīcas sastāvā vēl nav pestīšanas garants. Pāvests tā teiktu: visi, kas ir zem manis, ir pareizi. Pareizos redz Dieva acs. Bet mēs esam paļāvušies uz Evaņģēlija vārdiem, kas mums sola šo pareizību dāvināt par brīvu, bez nopelna, ja vien mēs gribam to saņemt. Vienkārši kā bērni saņemam, pateicam, esam drošībā.

  6. labi.

    vēl nespēju saprast, kas ir galvenais iemesls tam, ka redzamā baznīca, kā konstatēts šajā rakstā, nekādi nevar būt viena, bet neredzamā var?

    grēks?

  7. Tā arī var teikt, jo visu mūsu šīs pasaules vainu un kroplību pamatā, vispārīgi ņemot, jau ir grēks. Tas, ka redzamā baznīca nevar būt viena, ir kroplība, kas radusies no visa kā, no cilvēka, no mums.

  8. Atvainojiet, draugi, ka iejaucos. Vai rakstā bija kaut kas par redzamo un neredzamo baznīcu. Šādu dalījumu taču luterāņi, cik zinu, nemēdz lietot.

  9. pareizi, atvainojiet, draugi, aizmirsu, ka pareizā luteriskā baznīca ir tas pats, kas neredzamā baznīca.

  10. Augsti godājamais Dr.Mārtiņš Luters brīnišķīgi raksta:

    “Jo katrs septiņgadīgs bērns, paldies Dievam, zina, kas ir baznīca: proti, svēti ticīgie – avis, kuras dzird sava Gana balsi. Jo tā lūdz bērni: “Es ticu uz svētu kristīgu baznīcu.” Šis svētums nepastāv kora kreklos, tonzūrās, garos svārkos un citās svinīgās ieražās, kādas tās ārpus Svētajiem Rakstiem ir sagudrotas, bet gan Dieva vārdos un īstā ticībā.”

  11. Deprofundis, nē tā nav – luteriskā baznīca nav identiska ar neredzamo Baznīcu. Gviclo, tomēr labi ir zināt vairāk, bet to jau visu Dievs dos ar laiku, tāpēc neskumsti.

    Te ir izskaidrojums, kā luterāņi par šīm lietām runā un kā viņi mēdz lietot jēdzienu neredzamā Baznīca. Daudzreiz būtība ir šajā vārda “Kā?”. Luterāņi lieto šo vārdu un tā nozīmi (ja viņi to nedarītu, tad būtu jābēg pa gabalu no tādiem luterāņiem, jo tie būtu tādi, kas nav Bībeli sapratuši, bet tā nu paldies Dievam nav): – – –

    Visi Kristum ticīgie ir garīgā sadraudzībā – šo sadraudzību dāvā un uztur Dievs pats un nevis cilvēki. Tā ir neredzamā Baznīca jeb una sancta – visu Kristum ticīgo sadraudzība jeb kopība. Tās pastāvēšana nav atkarīga no cilvēkiem, mēs par to nevaram nedz atbildēt, nedz to konstatēt, nedz to paši organizēt. Tas, par ko mums, veidojot redzamo jeb formālo baznīcu sadraudzību, ir jāatbild un ko Svētie Raksti mums pavēl konstatēt un uzturēt organizatoriskā kārtībā, ir ārējā (objektīvā) ticības apliecība, kādu pauž vai kādai pieslienas attiecīgā draudze.

  12. Konkordijas grāmata ir ekumenisks teoloģisks teksts, jo apvienoja vienprātībā Augsburgas konfesijas mācītājus un pasargāja AK no šķelšanās. Tā ir un paliek luterāņu piedāvājums jebkādām ekumeniskām sarunām, jo tā ir vispārēja (katoliska) TA. Interesanti, ka gan reformātu TA, gan anglikāņu TA ir daudz jēdzīgu domu, kuras sakrīt ar Konkordijas grāmatu. Atliktu viņiem izlabot kļūdainos artikulus un sarunas iegūtu nopietnāku pamatu. Bet viņi to nedarīs, jo pārfrazējot seno sakāmvārdu – “katram paša maldi tuvāki”.

  13. Ļoti labi..tikai , ja es izteikšos sev ierastā valodā-kā grāmatvedis,laikam jau pusi nesapratīsietvvISPIRMS IEMĀCIET LATĪŅU VALODU VISIEM UN TAD PIELIETOJIET-savādāk, rodas pretestība, kaut ir Labais Grauds šai rakstā.

Atbildēt