192. Kādēļ Dieva Dēls sevi tik ļoti pazemoja?


Ziemsvētki kristiešiem ir Kristus dzimšanas diena

“Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties! Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem; Tas Kungs ir tuvu.” (Fil.4:4-5)

Ziemsvētki kristiešiem ir Kristus dzimšanas diena


Šis priecīgais pants atrodas Vēstules filipiešiem nobeigumā. Pēc vēstules izlasīšanas šis beigās rakstītais iedrošinošais uzaicinājums priecāties liekas vēl pārsteidzošāks. Jo to, ko mēs zinām par apustuļa situāciju, nekādā gadījumā nevar nosaukt par iepriecinošu. Tādēļ, ka viņš ir sludinājis Kungu Kristu, viņš ir cietumā, viņam pat draud nāves sods (Fil.1:12-26), jo Kristus apliecināšana par Kungu tika uzskatīta par nesavienojamu ar ķeizara kā kunga pielūgšanu.

Draudzē pastāvēja sāncensība un strīdi par atzinību un ietekmi. Runa ir par maldu mācībām un maldu mācītājiem, kuri atrada sajūsminātus klausītājus. Tādas blakusparādības, kas nospiež un liek vilties, nereti pavada kristīgo draudzi, un viena otra no tām ir sastopama arī pašreiz mūsu draudzēs.

Taču apustulim Pāvilam bija kāda cita mēraukla realitātes novērtēšanai. Tad, kad viņu pašu apdraud nāve, viņš raugās uz Kristu, kurš mūsu dēļ izcieta un uzvarēja nāvi, un savai draudzei par mierinājumu apustulis raksta: “Jo dzīvot man ir — Kristus un mirt — ieguvums.” (Fil.1:21) Tur, kur valda cilvēku strīdi (nevienprātība), kas traucē un grauj draudzi, viņš vērš skatu uz Kristus piemēru: “[Viņš], Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu ..” (Fil.2:6-7)

Visbeidzot — tur, kur draudzē tiek izplatītas mācības, kas uzrunā cilvēku sajūtas, pieredzi un apmierina viņu reliģiskās vajadzības, tur Pāvils norāda uz to, ko Kristus ir darījis mūsu dēļ un kas mums Viņā ir ticis dāvināts: Dievs par mums ir nodevis Savu Dēlu, bērnu Bētlemes kūtī. Viņš ir iestājies par mums: “Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev. [..] Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jes.53:4-5)

Bet viss, kas uztur ticību un sasaista kopā draudzi, ir apvienots gaidās uz mūsu Kunga otrreizējo atnākšanu. Prieks, par ko runā apustulis Pāvils, ir pamatots tanī, ka “Tas Kungs ir tuvu!” un ka Viņa tuvums piepildās šajā pasaulē, par spīti tās realitātēm, Kristus ir tuvu’ dažādos veidos. Viņš mums ir tuvu kā bērns silītē. Viņš ir tuvu mūsu sirdīs, kad pats iemājo tajās un mēs ticībā un mīlestībā uz Viņu esam ar Viņu savienoti. Beidzot — Viņš mums visiem ir tuvu klāt, tāpēc ka ir apsolījis laiku beigās nākt atkal, lai mūs vestu uz īstajām mājām kopībā ar Dievu.

Kristīgai baznīcai vienmēr ir jāuzsver, ka Ziemsvētki mums, kristiešiem, ir Kristus dzimšanas diena. Piedzimšana, krusts un augšāmcelšanās, kā arī gaidas uz Kristus otrreizējo atnākšanu ir mūsu prieka pamatā, jo Dievs to visu ir darījis mūsu dēļ.

Birkas: , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.