45. Ko Dievs aizliedz trešajā bauslī?


Ziemassvētku pirmā svētdiena

“Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu sev par savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos. To māci, paskubini un norāj ar visu stingrību; neviens lai tevi nenicina.” [Tit.2:11-15]

Ziemassvētku pirmā svētdiena

Savulaik tas bija brīnišķīgs un žēlīgs apsolījums, kad augstais Dievs sacīja Ābrahāmam: “Tavos pēcnācējos (Tavā sēklā) tiks svētītas visas zemes tautas.” Šos vārdus mēs lasām pirmajā Mozus grāmatā, divdesmit otrajā nodaļā. [1.Moz.22:18]

Kas tad ir Ābrahāma sēkla [pēcnācēji]? Varētu atbildēt, ka tas ir Ābrahāma dēls Īzāks, kuram Dievs lika dzimt [Ābrahāmam] lielā vecumā, un kuru Dievs viņam it kā otro reiz dāvāja, kad atbrīvoja no upurēšanas, kuru pirms tam bija gribējis, kā lasām tajā pašā divdesmit otrajā nodaļā. Īzāks bija Ābrahāma pēcnācējs.

Pēc tam no viņa nāca daudz svētu ļaužu. Sentēvi Jēkabs un viņa dēli, Mozus un citi pravieši un Dieva vīri. Tie izgāja uz visām pasaules malām un bija Ābrahāma pēcnācēji.

Pēc tam no viņiem cēlās mūsu Kungs Jēzus Kristus, ko svētais Pāvils sauc par īpašu Ābrahāma pēcnācēju vēstulē galatiešiem, kur viņš saka: “Ābrahāmam un viņa dzimumam ir doti apsolījumi. Nav rakstīts “un dzimumiem”, tas ir par daudass, bet par vienu: “un tavam dzimumam”, proti, Kristum.” [Gal.3:16] Par Ābrahāma sēklu [pēcnācēju, dzimumu] Dievs saka: “Tavā sēklā tiks svētītas visas zemes tautas.”

Kā Dievs piepildīja šo savu vārdu? Ak, jā, bagātīgi gan! Kad savā laikā israēlieši dzīvoja visās pasaules malās, tad viņus dzirdēja un redzēja daudz zemes tautu. Viņi redzēja un dzirdēja viņu jauko dievkalpošanu, brīnums, ko Dievs paveica viņu vidū. Tad no citām zemes tautām kādi varēja piekļauties jūdiem, ka arī viņi dabūtu svētību no Dieva cik labi pie miesas, tā pie dvēseles.

Bet ar to Dievam nebija gana. Kad Dievs lika nākt savam Dēlam pasaulē, Viņš runāja: “Tas ir par maz, ka tu esi Mans kalps, lai atjaunotu Jēkaba ciltis un atvestu atpakaļ izglābtos Israēla bērnus. Nē! Es padaru tevi arī par gaismu citām tautām [pagāniem], ka tu būtu Manas pestīšanas nesējs līdz pasaules galam.”[Jes.49:6]

Tā tiešām ir piepildīts tas, ko Dievs solīja Ābrahāmam: “Tavā sēklā tiks svētītas visas zemes tautas.”

To sapratīsim arī mēs, ja pareizi pārdomāsim šo mācību. Kad mēs lasām to ar labu ziņu un padomu, tam mums būs skaidri liecināt: Dievs visām tautām licis svētīties sava Dēla Jēzus Kristus piedzimšanā.

Jo tajā Dievs parādījis:


Visupirms, savu lielo mīlestību pret visām tautām.
Pēc tam, visiem dod spēku dievbijīgi dzīvot.
Un vēl, visiem, kas dievbijīgi dzīvo, apsola mūžīgo dzīvošanu.

Dievs Kungs! Māci mums atzīt tavu lielo mīlestību tava Dēla piedzimšanā, māci mums dievbijīgi dzīvot, dod mums mūžīgi dzīvot pie tevis, tava Dēla un tava Svētā Gara. Āmen.

Ja nu mēs gribam skaidri atzīt, ka Dievs svētījis visas zemes tautas sava Dēla Jēzus Kristus dzimšanā, tad mums būs ņemt vērā:

1. Vispirms, ka Jēzus Kristus dzimšanā atspīd Dieva mīlestība visām zemes tautām. Kā saka svētais apustulis Pāvils? “Ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem.”

Gribi zināt, mans draugs, kāda ir šī Dieva žēlastība? Tad zini, ka tā ir Dieva labā griba, ka visiem cilvēkiem, kas ir krituši grēkos, būs tapt svētiem un nākt Debesu valstībā. Šī žēlastība plešas pār visiem cilvēkiem, kas ir grēkojuši, bet pār eņģeļiem nē. Tā ir “sirsnīgā žēlastība.” [Lk.1:78]

Redzi, Dievam, Debesu Tēvam, bija žēl, ka nabaga grēciniekiem jābūt mūžīgi pazudinātiem. Tad Viņš nolēma savu Dēlu sūtīt tiem par Pestītāju.

Par to mēs dziedam tā:

Tad tapa Dievam manis žēl,
Pēc tādām lielām bēdām,
Tas rūpējs Viņam manis dēļ,
Man bij kļūt palīdzētam:

Uz manīm Dieviņš atgriežās,
Tā Tēva sirds tam atvērās,
Tas Viņam daudz ir maksājs.

Uz savu Dēlu sacījs Viņš:
Tas cilvēks darījs ļauna,
Ej manas sirds dārgs vainadziņš,
Un pestī tos no kauna.

No bēdām viņus gribi raut,
Par tiem to rūgtu nāvi kaut,
Tos likt ar tevīm dzīvot.

Tas notika ar tādu žēlastību, ka Dievs savam Dēlam lika piedzimt cilvēka miesā, lai atpestītu mūs no grēkiem. Viņš pats dzima bez grēka, lai ieņemtajiem un dzimušajiem grēkos, kļūtu par Pestītāju ar savu svēto paklausību un nenoziedzīgajām ciešanām. Kur grēki ir piedoti, tur ir svētība un mūžīga dzīvošana. Augstais Dieva Dēls nāk no Debesīm uz zemi, lai no grēkiem pestītos cilvēkus varētu ievest Debesu godībā.

Ak, karstā mīlestībā! Ak, žēlīgais Dieva prāts!

Šī Dieva žēlastība ir teicama tajā, ka tā ir atspīdējusi visiem cilvēkiem.

Klausieties, jūs, cilvēki! Nu jūs visi varat lielīties un sacīt par savu Pestītāju: Viņš ir kauls no mūsu kauliem, un miesa no mūsu miesām. Viņš ir mūsu radinieks. Ja grēki kopš Ādama ir samaitājuši visus cilvēkus, tad Dieva Dēls ir taps cilvēks, lai darītu visus par Dieva bērniem. Nu Dievs novēl savu Dēlu vienam tik labi kā otram, kas Viņu uzņem.

Dievs “grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas,” [1.Tim.2:4] “negribēdams, ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” [2.Pēt.3:9] Tā raksta svētie Dieva vīri Pāvils un Pēteris savās vēstulēs.

Nu lai nesaka neviens: Jā!? Vai tad par labu man, nabaga grēciniekam, ir piedzimis Jēzus? Zini, ja tu esi cilvēks, un to zināt tu vari pavisam droši, tad arī tev ir atspīdējusi Dieva žēlastība Jēzus dzimšanā.

Ņem vērā tu, cilvēk, ka tā ir žēlastība. Neviens ar godīgu dzīvošanu nenopelnīja to, ka Dievs liktu savam Dēlam piedzimt mūsu miesā. Kā Dievs pašā grēcīgās pasaules iesākumā Ādamam un Ievai žēlastībā sacīja: “Tas tev [čūskai] sadragās galvu,” [1.Moz.3:15] tāpat viss, kas tika runāts sentēviem, bija runāts žēlastībā. Kad pagāja četri tūkstoš gadi pēc pirmā žēlastības apsolījuma, patiesais Dievs piepildīja savu žēlastības apsolījumu.

Jūs, kas atzīstiet šo lielo Dieva mīlestību, sakiet, vai jums nepienākas [at]mīlēt Dievu, kas jūs tik ļoti mīlējis un sūtījis pie jums pats savu Dēlu? Raugiet, kāda Dievam pret jums ir sirds! Nevis vairs dusmīga, bet mīlestības pilna. Jo Viņš jums novēl savu Dēlu, un “cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem.” [Jņ.1:12]

Ziņu par Dieva Dēla piedzimšanu mūsu miesā, jeb par Jēzus Kristus cilvēktapšanu, Dievs ir devis visai pasaulei. Kad Jēzus piedzima Betlēmē, tad Dieva ziņa par to, ka šodien dzimis Pestītājs, pirmos sasniedza ganus. Gani no lauka steigšus devās uz pilsētu, un stāstīja par redzēto un dzirdēto līdz tā [slava] izplūda pa visu jūdu zemi.

Tajā pašā laikā Dievs rādīja brīnumainu zvaigzni pagāniem austrumu zemē, kā arī deva zināt, ka viņiem ir daļa pie Dieva Dēla, kas ir tapis cilvēks. To sajuma arī Hērods.

Jā! Svētais evaņģēlijs, priecas vārds, ka Dieva Dēls ir tapis cilvēks, šis vārds ir izplatījies pa visu plašo pasauli. Dieva žēlastība ir atspīdējusi visiem cilvēkiem, un visas tautas tajā tiks svētītas. Nu saule ir uzlēkusi. To redz visi, kas grib.

Patiesi, nu visi cilvēki var tapt svēti, ja vien paši grib. Un Dievs viņiem uz to grib palīdzēt.

2. Klausieties tāpēc vēl, ka Dievs žēlastībā dod visiem spēku dzīvot dievbijīgi.

Ak, Dievam žēlot, kādi cilvēki ir no dzimšanas? Svētais apustulis šajā vespers mācībā mums saka, kāda cilvēkiem ir daba. Proti, tā ir bezdievīga dzīve un pasaulīgas kārības jeb iekāres.

Kas ir bezdievīga dzīve? Redzi, kad cilvēks dzīvo bez Dieva. Kad tam nav Dieva atziņas, Dieva bijības, mīlestības uz Dievu, tad tas ir bezdievīgs. Tāds nedz zina, nedz atminas, ka Dievs ir visu lietu Radītājs, ka Dievs valda visas lietas un ir visu lietu tiesnesis un soģis.

Tāds cilvēks nepiemin, ko Dievs labu pasaulei darījis, un tagad dara un darīs vēl mūžīgi. Tādēļ tāds cilvēks nezina, kā Dievu bīties, mīlēt un uz Viņu paļauties. Tas ir bezdievīgais.

Tādi nezina darīt labu nenieka, bet ļaunu gan. Viņš neatzīst Dieva labumu, slepeni ienīst Dievu un dara pret Dieva gribu.

Kur ir šāda bezdievīga dzīve [bezdievība], tur ir arī pasaulīgas iekāres.

Vai tad tas būtu grēks, ja izsalcis cilvēks kāro maizi vai izslāpis dzert, vai, kad piekusušais grib gulēt? Es atbildu, ka šādas iekārošanas [vēlmes] nebūtu ļaunas, ja cilvēks tajā pašā laikā prastu darīt savu darbu, ko viņam nākas darīt pēc Dieva prāta.

Bet kuras ir pasaulīgas iekāres, kuras Dievs sauc par ļaunām? Proti, kad cilvēks nekāro pēc Dieva, bet meklē šajā pasaulē vienīgi savu labumu.

Tur ir acu kārība [1.Jņ.2:16], kas ir luste, kad dažs grib daudz mantas. Tāda cilvēka acīs gana daudz telp [ietilpst]. Jo vairāk viņš redz, jo vairāk viņš grib, ja sirds kāro. Šo acu kārību dēvē arī par negausību.

Tur ir miesas kārība [1.Jņ.2:16], kad cilvēks domā tikai par to, ko ēdīsim, dzersim un ģērbsimies. [Mt.6:25-32] Līdzīgi kā bagātajam vīram, kas ikdienas dzīvoja kārībā, līksmībā, rīšanā, plītēšanā, laiskumā un nešķīstībā.

Tur ir lepna dzīvošana [dzīves lepnība], [1.Jņ.2:16] kad cilvēks kāro pēc augsta goda. Kad viņš lepojas ar savu tautu, amatu, ar savu gudrību, savu apģērbu, savu valodu [runas veidu] un izskatu, un atliek viņam vien apcel kāju, kad jau redzams, ka viņam ir lepna sirds.

Tās ir pasaulīgās iekāres. Tās nav no Dieva, bet no pasaules, kas zudīs kopā ar šo pasauli. [1.Jņ.2:16-17]

No šādām pasaulīgām iekārēm Dievs mūs grib paglābt, kā no lielas sērgas [smagas saslimšanas] ar sava Dēla cilvēktapšanu [iemiesošanos]. Tāpēc žēlastība mūs audzina, lai atsakāmies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm. Dievs māca [audzina] mūs kā tēvs bērnus un labas mācītājs savus mācekļus.

Kā Viņš māca [audzina?] Mums būs aizliegt bezdievību. Aizliegšana ir tad, kad mēs no kādas lietas atraujamies, un izliekamies to nedz redzot, nedz zinot – jā – kad mums ir kauns par tādu lietu.

Kas patiesi grib izprast, ko nozīmē aizliegt kādu lietu, tas lai atceras, kā Pēteris trīs reizes noliedz Jēzu augstā priestera pilī [oriģinālā: Pilāta namā]. Kad viņam vaicāja vai arī viņš pazīst Jēzu, tad viņš aizliedza Jēzu sacīdams: Es nezinu šo cilvēku, es viņu nepazīstu, neesmu ar viņu pinies un negribu pīties. [Mt.26:72]

Tā ir aizliegšana. Tā mums jādara ar bezdievību un pasaulīgām iekārēm. Mums tās jāaizliedz. Lai mums tajās nebūtu nekādas patikas, bet lai tās mums riebtu, lai mēs tas turētu [uzskatītu] par negantību, un ar skaidru sirdspratu sacītu:

Nu ar labu nakti,
Saku es tai jakti,
Kas šī pasaulē,
Eita nost jūs grēki,
Svēti tie cilvēki,
Kas jūs pazaudē.

Lepnība, kas smejama,
Ir viss negods lai ne rodās,
Nost no manīm dodās.

To mums būs darīt. Mums ir jāaizliedz bezdievību tāpēc, ka Dieva Dēls ir tapis par cilvēku. Dievs mūs ir tik ļoti mīlējis. Mums Viņu jā[at]mīl pār visām lietām. Ja mums jau Dievs jāmīl dēļ radīšanas, tad cik daudz vairāk tādēļ, ka Viņš licis dzimt savam Dēlam mūsu miesā.

Dieva Dēls, kas dzimis mūsu miesā, grib mūs atpestīt no velna un grēkiem. Tikai, lai neviens nerunā pretī, ka velns dzen uz sliktiem darbiem, bet grēki ir patīkami.

Klausies, cilvēk! Tev būs aizliegt bezdievību un pasaulīgās iekāres. Lūdz Jēzu. Viņš pats tev palīdzēs to paveikt.

Klausies vēl!

Tavs Pestītājs nav nācis no Debesīm uz zemi smelties prieku. Nē. Bet lai Viņš par taviem un visas pasaules grēkiem ciestu un nomirtu. Ar to Viņš tev māca, ka tev saviem grēkiem ir jānovēl “Arlabunakti.” Jēzus ir nomiris tavu grēku dēļ, un tu gribi vēl dzīvot grēkos? Vai tev var patikt lieta, kuras dēļ tavam Kungam bija jācieš un jāmirst? Nē! Tev būs atmest grēkus.

Ņem vērā, kas vēl rakstīts mūsu vesperes mācībā. Tev būs dzīvot godīgi, taisni un dievbijīgi šajā pasaulē.

Kad grēka nakts ir pagājusi, tad aust jauka diena. Godīgi tev jādzīvo sevis paša labad.

Tevis labad tavs Jēzus ir cietis badu un slāpes, un grib, lai tikai tu dzīvotu godīgi. Viņs mums neliedz ēst un dzert, bet pats to dod, Viņš tikai grib, lai mēs to darām ar prātu, mēru un pateicību. Neko lieku.

Taisni tev būs dzīvot sevis un citu ļaužu labad. Dievs visiem labu vēl un labu dara, un pāri nedara nevienam. Tāpēc neesi nedz skauģis, nedz blēdis, nedz vardarbīgs. Tad dzīvosi tu, un cits tev līdzās.

Dievbijīgi tev būs dzīvot Dieva, sevis un citu ļaužu labad. Dievs visus darbus redz, dzird un pieraksta, lai savā laikā to piemeklētu. “Tu esi Dievs, kam nepatīk ļaunprātība, ļaunums pie Tevis nemājo.” [Ps.5:5]

Tev nebūs apgrēcināt citus ļaudis, sevišķi bērnus un vientiešus. Un tev pašam būs laime, ja dzīvosi dievbijīgi.

Lūdz Jēzu arī tādēļ, lai Viņš atņem tev ļauno prātu, un dod tev tādu prātu, ka vari dzīvot godīgi, taisni un dievbijīgi šajā pasaulē.

Jo jādzīvo ir ne tikai šī dzīve. Pēc tam nāks bezgalīgā mūžība. Kā tu te dzīvosi, tā tev tur maksās.

Dievs no visas sirds grib visiem dod labu prātu uz labu dzīvošanu, ja vien kāds pats [tīši] nepretojas un nemīl grēkus vairāk par Dieva svētību.

Jēzus ir nācis savus ļaudis atpestīt no grēkiem, [Mt.1:21] ja tik viņi paši grib tikt atpestīti no grēkiem.

Redziet, tā Dievs liek visiem svētīties [tapt svētiem] sava mīļā Dēla dzimšanā, dodot spēku dzīvot dievbijīgi.

3. Nu mums vēl jārauga [jāaplūko]: Kā Dievs visiem, kas dzīvo dievbijīgi, apsola mūžīgo dzīvošanu.

Mūsu vesperes mācība saka tā: Jo ir atspīdējusi žēlastība, audzinādama mūs, lai, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu.

Tā tas ir. Ja kāds ir aizliedzis bezdievību un pasaulīgās iekāres, un, ja ir dzīvojis godīgi, taisni un dievbijīgi, tas pats var droši gaidīt vēl nākamo labāko dzīvošanu. Jo šeit Dieva bērni dzīvo kā sējas laikā, kad pļauja laiks vēl priekšā.

Kad pasaules bērni, grēcinieki, reizēm lēkā grēka priekā, tad Dieva bērniem birst asaras par saviem grēkiem, un pacieš grēcīgo prieku. Kad pasaules bērni dzīvo kārībā un līksmībā, tad Dieva bērni savu maizi ēd ar asarām. Pasaules bērni dara varas darbus, zog, krāpj, plēš, viļ un pārgalvībā dzenas pēc lielas mantas. Dieva bērni dzīvo taisnībā.

Dažs bezdievis Dievam rāda zobus un smejas, bet Dieva bērni bīstas Dievu un Viņam uzticīgi kalpo. Tāda ir bezdievīgo un Dieva bērnu dzīve šajā pasaulē.

Bet pēc šī brīža [šī dzīves] ikviens redzēs, kāda atšķirība ir starp taisno un bezdievi. Lai cik grūta dzīve šeit arī būtu Dieva bērniem, tiem jāgaida labāka. Dievs viņiem devis cerību, kas neatstāj kaunā. Tie gaida uz lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu.

Dievs gan ir pie saviem ļaudīm arī šajā bēdu zemē, bet Viņa godību vēl nevar tā redzēt. Bet, kad Jēzus, mūsu Pestītājs, pastarā dienā nāks savā godībā, tad visi ļaudis viņu redzēs. Grēcinieki ar drebēšanu, taisnie ar prieku.

“Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem.” [Jņ.atkl.22:12] Tas atklāsies pie Dieva bērniem, kas viņi ir. [1.Jņ.3:2]

Šo laiku Dieva ticīgajiem būs gaidīt, kā līgava gaida savu līgavaini. Viņiem nebūs nedz pagurt, nedz atkāpties no ticības, bet arvien apdomāt, ka Jēzus “Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”

Ko Jēzus Kristus mūsu labā smagi strādājis, tam nebūs būt veltīgam. Viņš mūs ir atpircis savai godīgai, un mums ir jākalpo Viņam čakli labos darbos, tad būsim Viņa saimes ļaudīm.

Tur Dievs neraudzīsies cik esi augsts vai bagāts, vai kāds amatnieks vai skunstnieks tu šeit būsi bijis, bet raudzīsies, kā esi ticējis Dievam, kā sargājies no grēkiem, kā būsi godīgi dzīvojis. Tad tava alga un gods būs liels, lai gan šajā pasaulē būsi maz spīdējis. To tev sola Patiesais un Žēlīgais Dievs, kas par savas žēlastības ķīlu ir devis savu Dēlu.

Tas gan var pastāvēt kā patiess vārds, ko mēs gribam pārdomāt pāri visam, ka Jēzus dzimšanā var svētīties visas zemes tautas, jo tajā Dievs visiem atklāj savu mīlestību. Visus pamāca dievbijīgai dzīvei, un visiem, kas dievbijīgi dzīvo, sola mūžīgo dzīvošanu.

Šī ir mācība, ko mums šajā priecīgajā Ziemassvētku dienā jāliek labi vērā.

Dieva žēlastība ir atspīdējusi visiem ļaudīm, arīdzan mums. Kāpēc tad tik daudz cilvēku mūsu draudzē guļ un krāc grēka miegā?

Dieva žēlastību mēs ikdienas varam piedzīvot labumā, ko Viņš parāda ik rītu – īpaši tajā, ka Viņš novēlējis savu Dēlu mums par Pestītāju.

Bet tomēr daudzi ir kā akli. Kā cūkas nodūruši zemē galvas, staigā apkārt, Debesu labumu nepacer, bet vārtās grēcīgos grēka priekos un negrib Pestītāju.

Ak, jūs, nabaga grēcinieki! Cik ilgi jums vēl būs vaļa tā plosīties? Jūsu mūžs [dzīve] aizskries kā ar putna spārniem. Jūs tuvojaties Dievam un mūžīgai tiesai. Pavisam drīz, kas zina, varbūt jau šodien vai rīt, būs jūsu žēlastības laiks galā. Un tad, ja jūs nebūsiet atzinuši Dieva žēlastību, ja nebūsiet aizlieguši bezdievību un pasaulīgas iekāres, ja jūs nebūsit dievbijīgi, taisni un godīgi dzīvojuši šajā pasaulē, tad gaidiet vienīgi taisnā Soģa atspīdēšanu, kas nāks savā spēkā ar eņģeļiem un uguns liesmām atriebties tiem, kas nav bijuši paklausīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus priecas vārdam [evaņģēlijam].

Ak, žēlīgais Dievs, cik liela ir tava žēlastība, ka tu arī tādiem šajos svētkos novēli iespēju un laiku atstāties no grēkiem un atgriezties pie tevis. Atgriez jel tos, kas staigā pa elles malu, pirms viņu kāja ieslīd mūžīgajā pazušanā. Ak, kaut Dieva laipnība jūs uzmodinātu!

Redziet, mani draugi, cik labi klāsies tiem, kas dzīvo pēc Dieva prāta. Tādi laikus uzmostas no grēku miega. Tie aizliedz un atmet grēkus, un turas pie sava Pestītāja, iedami Viņa pēdās. Tie dzīvo kā īpaši Dieva bērni, kas arvien čakli dzenas uz labiem darbiem. Lai arī viņiem šajā pasaulē klājas kā klātos, lai viņi šajā tumšajā pasaulē vēl kādu grūtību izcieš, lai arī ar asarām sēj. Jau tagad, tagad viņiem aust iepriecas diena. Jēzū viņi ir gan bagāti, gan augsti, gan laimīgi.

Dievs ir sūtījis savu bērnu jūs svētīt. Pieņemiet šo svētību, ko jums Dievs novēl. Priecājieties Kungā, savā Pestītājā, es vēlreiz saku, priecājieties, jo jums šodien ir Pestītājs dzimis, kas jūs atpestī no velna, nāves un grēkiem. Metiet uz Viņu savas rūpes, savas cerības, no Viņa gaidiet visu labo šeit laicīgi un tur mūžīgi.

Iekš ticības,
Lai pieķeras,
Šim Pestītājam jūsu sirds arvienu,
Tad redzēsiet un svētīsiet,
Jūs arī vienreiz Viņa goda dienu.

Āmen. Āmen.

Birkas: ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.