171. Ko otrais ticības loceklis mums māca?


Zaudētā un atjaunotā baznīca

Ja nav nepieciešamības pēc kādas organizācijas, tad tās eksistence neiztur laika pārbaudi. Mormonisms ir atradis sev spēcīgu pastāvēšanas priekšnoteikumu.

Mormonu bazncas konferencu centrs

KRISTUS IR BAZNĪCAS DIBINĀTĀJS

Saskaņā ar mormonisma mācību, Jēzus savas zemes dzīves laikā nodibināja lieliski organizētu baznīcu. Tās struktūra bija tieši tāda, kāda ir mūsdienu Pēdējo dienu svēto baznīcai. 12 apustuļi veidoja baznīcas pamatu. Baznīcai attīstoties, tika iesvētīti bīskapi un vecākie, un radās jauni priesterības amati. Vara piederēja Ārona un Melhisedeka priesterībai.

Pirmais, kas saņēma priesterību, bija Ādams, dēls to mantoja no sava tēva. Priesterība ir tiešs starpnieka darbs starp Dievu un cilvēkiem. Priesterībā tiek saņemta vadība sev un cilvēku grupai. Tā pilnvaro runāt Dieva vārdā. Tikai tiem, kam ir līdzdaļa priesterībā, ir pilnvara sludināt. Priesterība pilnvaro noteikt dzīves un pestīšanas normas, kam ir nozīme ne tikai uz zemes, bet arī debesīs. Šīs svētdarbības iekļauj laulāšanu, darbu templī (iekļaujot kristīšanu par mirušajiem), Gara svētību izdalīšanu u.c. Baznīca nevar pastāvēt bez priesterības. Tā kā mormoņi uzskata, ka tikai mormoņu baznīcā pastāv priesterība, tai nepiederošo mācītāju un priesteru izpildītās darbības, rituāli un ceremonijas tiek uzskatītas par spēkā neesošām – īpaši skaidri tas tiek norādīts attiecībā uz Kristību.

Taču jāatzīmē, ka viens no trim Mormona grāmatas lieciniekiem, Deivids Vitmers, pavēstīja:

“Šo “priesterības” ideju..izdomāja Sidnijs Rigdons.., un tā tika ieviesta Kristus baznīcā gandrīz divus gadus pēc tās dibināšanas un pēc tam, kad mēs bijām iesvētījuši baznīcā apmēram divus tūkstošus dvēseļu” (An Address to All Believers in Christ, 64. lpp., citēts no Jerald and Sandra Tanner, Mormonism – Shadow or Reality, 1972. g., 179. lpp.).

Grāmatā Mormonism – Shadow or Reality sniegts lielisks mormoņu publikāciju un autoru apkopojums. Šajā grāmatā Tenneri pārliecinoši parāda, ka ne Ārona, ne Melhisedeka priesterība nebija iekļauta Džozefa Smita iegūtajās sākotnējās atklāsmēs, kuras tika ierakstītas Baušļu grāmatā, kas ir priekšgājēja Doktrīnai un apsolījumiem.

Sievietes netiek pielaistas pie priesterības amatiem.

“Sieviete var saņemt visu priesterības svētību un labumu caur pienācīgi iesvētītu priesterības pārstāvi (savu vīru)” (“Uniform System”, 64. lpp.).

Būt mātei ir dāvana, kas pēc savas nozīmības un pilnvarām ir līdzvērtīga priesterībai.

Tikai 1978. gadā arī citu rasu vīriešiem tika piešķirtas tiesības saņemt priesterību. Šajā gadā 12. mormoņu baznīcas prezidents vai pravietis Spensers Kimbals saņēma atklāsmi, ka “jebkurš ticīgs, cienīgs vīrietis baznīcā var saņemt svēto priesterību.., neņemot vērā rasi vai ādas krāsu” (Doctrine and Covenants, 1989. gada izdevums, 294. lpp.).

Ārona priesterība kārto baznīcas laicīgās lietas. Priesteri ir arī īpaši atbildīgi par nabagiem, atraitnēm un bāreņiem. Šajā priesterībā ir četri amati: diakoni (no 12-14 gadu vecumam), skolotāji (no16-17 gadu vecumam), priesteri (sasniedzot 17-18 gadu vecumu) un bīskapi.

Melhisedeka priesterība ir atbildīga par baznīcas garīgajām normām. Šeit ir ietverti arī zemākās Ārona priesterības pienākumi. Melhisedeka priesterībā ir seši amati: vecākie (no 19 gadu vecuma), septiņdesmitie (Evaņģēlija sludinātāji), augstie priesteri (no šīs kārtas nāk augstākie baznīcas varasvīri), patriarhi (tie, kas baznīcas locekļiem pasludina svētības), apustuļi (12 vīri, kas pārvalda baznīcas lietas) un vadošie augstie priesteri (no šīs grupas veidojas baznīcas pārvaldes kvorums).

ZAUDĒTĀ BAZNĪCA UN PRIESTERĪBA

“Ko gan kristīgā pasaule zina par Dievu. Neko. [..] Attiecībā uz Dievu, viņi ir vislielākie muļķi; viņi nepazīst ne Dievu, ne Dieva lietas” (Džons Teilors, mormoņu baznīcas trešais prezidents, Journal of Discourses, 13. sēj., 225. lpp. Citēts Mormonism – Shadow or Reality, 3. lpp.).

Dažus gadus pēc Kristus uzņemšanas debesīs baznīca saglabājās pilnīgi organizēta un vienota. Taču pēc tam sākās vispārēja atkrišana (atkāpšanās no patiesības). Baznīca pakāpeniski zaudēja savas patiesās iezīmes. Bībele tika sagrozīta, un pēc apustuļu nāves neviens viņus neaizstāja.

“Visbeidzot, apmēram sešsimt gadus pēc Kristus, evaņģēlija likumi un noteikumi bija tik pilnīgi izkropļoti, ka, likās, baznīca ir pazudusi no zemes virsas” (John Widtsoe, Priesthood and Church Government, 25. lpp.).

Lūk, tāds ir Pēdējo dienu svēto baznīcas eksistences iemesls – Dievs ir atjaunojis zemes virsū savu īsto baznīcu. Visas pārējās baznīcas ir atkrišanas stāvoklī.

“Līdz ar apustuļu un citu taisnu priesterības pārstāvju nāvi Dieva pilnvaras vadīt baznīcu un pildīt Viņa dotās pavēles pazuda no zemes virsas. [..] Izņemot Jēzus Kristus Pēdējo dienu svēto baznīcu, mūsdienu kristīgajām baznīcām nav dotas Dieva pilnvaras rīkoties Viņa vārdā” (“Uniform System”, 32. lpp.).

Dievam pienācās atjaunot baznīcu, lai cilvēki varētu atkal nākt pie Viņa un piederēt Viņam. Atjaunošanas atnākšanu sagatavoja tādi cilvēki kā Luters, Kalvins, Knokss un citi reformatori. Renesanse, modernie izgudrojumi un Savienoto Valstu konstitūcija arī piedalījās baznīcas atjaunošanas sagatavošanā.

ATJAUNOTĀ BAZNĪCA

Mormoņi sludina, ka Džozefs Smits, jaunākais, atjaunoja zemes virsū baznīcu tādā veidā, kādā to bija izveidojis Jēzus Kristus. Tai ir tāda pati pamatuzbūve, amati un pilnvaru avots. Tā ir ārkārtīgi uzskatāma institūcija, kuras organizatorisko uzbūvi it kā radījis Jēzus. Tā ietver apustuļus un augstos priesterus, septiņdesmitos un praviešus, evaņģēlistus un patriarhus, ganus vai bīskapus, vecākos un skolotājus, priesterus un diakonus.

“Tam Kungam strādājot caur Džozefu Smitu, Jēzus Kristus baznīca tika no jauna izveidota zemes virsū. Mūsdienās to vada pravietis un apustuļi tieši tāpat, kā tas bija, kad Pestītājs dzīvoja uz zemes. [..] Šie apustuļi un pravietis ir Pestītāja vēstneši šeit, zemes virsū, un sekošana viņu mācībai ir ārkārtīgi svarīga” (“Uniform System”, 23. lpp.).

Rokasgrāmatas, kuras izmanto mormoņu misionāri, parasti liek ievērojamu uzsvaru uz baznīcas organizāciju. To nolūks ir pārliecināt iespējamos baznīcas locekļus, ka Pēdējo dienu svēto baznīca ir tā pati, kuru dibinājis Jēzus Kristus.

BAZNĪCA UN KRISTUS APSOLĪJUMS

Kaut arī Pēdējo dienu svēto mācība par baznīcu var izraisīt daudzas neskaidrības, šķiet, ka trīs jautājumi tomēr prasa tūlītēju atbildi: vai īstā Kristus baznīca ir institūcija ar sarežģītu organizatorisku uzbūvi, kas atgādina biedrības struktūru? Vai Kungs Jēzus tiešām savu baznīcu radīja, pamatojoties uz tādiem pašiem principiem, uz kādiem mūsdienās pastāv Pēdējo dienu svēto baznīca? Vai tiešām baznīca 1000 gadu garumā bija zudusi, līdz kamēr to atjaunoja Džozefs Smits, jaunākais?

Baznīca pēc savas būtības nav institūcija, bet gan cilvēki, kuri ir aicināti ticībai Jēzum Kristum. “Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū” (Mt.18:20). Baznīca ir atrodama rūpnīcās un lauku saimniecībās, birojos un skolās, privātmājās un daudzstāvu namos. Kur vien strādā un mīl, kalpo un priecājas, liecina un lūdz Kristus ļaudis, tur ir arī baznīca. Kristus stiprina savu tautu ar vārdu un sakramentu, jo Viņš ir vīna koks, bet viņi – Tā zari. Tāda ir Jaunās Derības izpratne par baznīcu.

Gadsimtiem ilgi Kristus draudze ir mēģinājusi organizēties dažādos veidos, lai stiprinātu savu ticību un sludinātu Evaņģēliju. Ir pastāvējuši gan likumīgi teokrātiski veidojumi, gan demokrātiskas organizācijas. Dažas no tām bija veiksmīgas, citas noveda pie ļaunprātības un korupcijas. Taču Dieva tauta palika, baznīca nepazuda.

Nav pārlieku daudz pierādījumu, ka Jaunās Derības baznīcai būtu bijusi izteikti organizatoriska uzbūve. Apustuļu darbu grāmata min nelielu struktūru agrīnajā baznīcā. Ir rakstīts, ka mācekļi tika izraudzīti “apkalpot pie galda”, lai apustuļi varētu pievērsties “Dieva vārdam” (Ap.d.6). Apustuļi bija aicināti doties pasaulē, lai sludinātu Evaņģēliju, nevis veidotu organizāciju. Turpmākajā Jaunās Derības laikā baznīcas uzbūve turpināja mainīties. Vienīgais amats, ko Jaunā Derība tiešām iedibina, ir svētā kalpošana, taču dīvainā kārtā tas Pēdējo dienu svēto baznīcas struktūrā iztrūkst.

Vai tiešām baznīca 1000 gadu garumā bija izzudusi no zemes virsas? Ir tiesa, ka baznīcas iestādes kļuva pērkamas un nepildīja savu uzdevumu, taču Dieva tauta joprojām pastāvēja. Dažreiz Dieva tauta bija labi redzama, citreiz tā darbojās pagrīdē. (Elija reiz domāja, ka viņš ir vienīgais Dieva sekotājs, kas palicis zemes virsū.) Gadsimtu gaitā cilvēki joprojām uzklausīja Dieva vārdu un tam ticēja. Tāpēc arī varēja rasties tādi cilvēki kā Savonarola, Jans Huss, Mārtiņš Luters un Džons Kalvins, lai reformētu sava laika baznīcu. Dieva solījumi ir patiesi. Cik vien ilgi pastāv zeme, pastāv arī baznīca. “Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar manu vārdu, kas iziet no manas mutes. Tas neatgriezīsies pie manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju” (Jes.55:10-11).

Birkas: , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.