302. Kāds, kristību sakarā, ir kūmu uzdevums?


Visu mūsu patiesā tēvija

Šodien baznīcās daudz tiek runāts par tautu un tēviju, bet apustulis Pāvils saka, ka kristieši nepieder šai pasaulei, bet “mēs piederam debesīm” (Fil.3:20).

Visu mūsu patiesā tēvija

Par mūsu ticības tēvu Ābrahāmu un viņa bērniem tiek sacīts, ka viņš ticībā “aklausīja Dieva aicinājumam un devās uz vietu, kas viņam bija jāiemanto; viņš gāja, pat nezinādams, kurp dodas.

Ticībā viņš mitinājās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem – Īzaku un Jēkabu; viņš gaidīja pilsētu, kurai ir drošs pamats, kuras meistars un veidotājs ir Dievs. Ticībā arī neauglīgā Sāra savā ievērojamā vecumā saņēma spēku, lai varētu kļūt māte, jo viņa uzticējās tam, kas viņai bija devis solījumu. Tā no viena cilvēka, gandrīz jau miruša, ir dzimuši tik daudzi kā debesu zvaigznes un tik neskaitāmi kā smiltis jūras malā.

Tie visi dzīvoja ticībā līdz pat savai nāvei. Viņi nesaņēma apsolīto, bet tikai iztālēm to skatīja un sveica. Tie apliecināja, ka viņi virs zemes ir vienīgi svešinieki un viesi. To apgalvodami, viņi rādīja, ka meklē citu tēviju. Ja vien tie būtu domājuši par to tēviju, no kuras izgājuši, tiem būtu bijis tik daudz laika, lai varētu turp atgriezties. Bet tie ilgojās pēc labākas – pēc debesu tēvijas. Tādēļ arī Dievs nav kaunējies saukt sevi par viņu Dievu; viņš pats taču bija sagatavojis tiem pilsētu.” (Ebr.11:8-16)

Tad nu, lūk, šī pilsēta – jaunā Jeruzāleme ir visu mūsu patiesā tēvija, ko ar ilgām un nepacietību gaidām. Ne Rīga, nedz Liepāja nav mūsu īstā mājvieta. Šeit mēs esam tikai viesi, kas ilgojas pēc labākas – pēc Dieva apsolītās debesu tēvijas.

Birkas: , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

3 atsauces par “Visu mūsu patiesā tēvija”

  1. Ervīns:


    Tā bilde apzināti ielikta tik provokatīva? Būs kristietības nīdējiem kārtējais arguments cīņā ar “opiju tautai”…

    Par raksta būtību runājot. Protams, ikviena patiesa Dieva bērna pilsonība ir Debesu Valstība. Tās ir mūsu mājas, kurās mēs pavadīsim Mūžību. Tomēr, kamēr laicīgi atrodamies uz šīs zemes, dzīvojam kādā konkrētā zemē vai tautā, kurā Dievs mums ļāvis piedzimt. Domāju, ka ne velti ļāvis, bet lai mēs rūpētos par šo zemi un tautu, kurā esam piedzimuši, un sludinātu šeit Evaņģēlija vēsti. Tāpēc man ir ļioti svarīga Debesu Valstības pilsonība, kuras pārstāvis un vēstnieks uz šīs zemes es esmu, bet ir arī svarīga Latviju, kuru Dievs man ļāvis piedzimt un uzticējis par to rūpēties. Šeit vislabākais laicīgais piemērs būtu dubultpilsonības institūts.

  2. Roberto:


    Ervin, bilde ir divdomīga

  3. Janis Karklins:


    Patiesa bilde, Dieva vārda gaismā vai jāsaka vertikālē skatā uz Dievu, bet protams horizontālē ļoti piedauzīga un “emo” nepieņemama. Pilnīgi jāpiekrīt Ervīnam. Bet laikam jau viss lielākā problēma ir tā, ka mēs šodien iekš tā latviskuma gribam ievilkt to, itkā latvisko, maģiju ar visiem pesteļiem u.t.t., domāju tieši kristiešu vidū.



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.