252. Kas Pastarā dienā notiks ar ticīga cilvēka dvēseli un miesu?


Visas pasaules grēku Izpircējs

Ja kāds krīt grēkā, tad mums ir Aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns. [1.Jņ.2:1]

Visas pasaules grēku Izpircējs


Šeit apustulis uzrunā ticīgos un sauc viņus “mani bērniņi”. Viņš aicina viņus negrēkot. Bet vienlaikus viņš apzinās, ka tie joprojām grēko. To var secināt no vārdiem “ja kāds krīt grēkā”. Ko apustulis saka par šādu cilvēku? Viņš saka, ka tam ir Aizstāvis Tēva priekšā un šādā brīdī viņam tas jāatceras. “Ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns.”

Tas ir tā, it kā apustulis sacītu: mani bērniņi, to visu es jums rakstu, lai jūs negrēkotu un nebūtu bezrūpīgi, jo jūs esat šķīstīti ar Jēzus Kristus asinīm un esat saņēmuši savu grēku piedošanu [to viņš teica brīdi iepriekš]. Tagad jums jābūt modriem, jālūdz un vēl vairāk jācīnās pret saviem grēkiem. Bet, ja savas miesas vājības, pasaules pievilšanas un velna viltības dēļ jūs krītat grēkā – jo jūs nespējat būt tik modri un uzticīgi, ka šiem ienaidniekiem nekad neizdotos jūs paklupināt –, tad tas patiešām ir nožēlojami, un labāk tas nekad nebūtu noticis.

Tomēr Dievs arvien pret jums būs žēlsirdīgs, jo jums ir Aizstāvis pie Tēva un šis Aizstāvis kalpo vienīgi grēciniekiem. Kas nav grēcinieks, tam nav vajadzīgs vidutājs, izpircējs vai aizstāvis. Dievs katrā ziņā nevēlas, ka jūs grēkotu, bet vēl mazāk Viņš vēlas, lai jūs kristu izmisumā un pazušanā, tādēļ Viņš jums devis Aizstāvi.

Tālāk apustulis Jānis par Kristu saka “taisns”. Kā tas jāsaprot? Tas ir jāsaprot šādi: ja esmu grēcīgs, tad Kristus ir taisns un svēts, un ar to pietiek. Viņa taisnība ir mana taisnība. Turklāt: “Viņš ir mūsu grēku izpircējs.” Kādu grēku? – Visu grēku. Citādi mums no Viņa nebūtu nekāda labuma. Bet Kristus ar Savām asinīm ir samaksājis ne tikai par atsevišķiem grēkiem, bet par visiem grēkiem; nevis par iedomātiem grēkiem, bet par patiesiem un īstiem grēkiem; ne tikai par sīkiem grēkiem, bet arī par lieliem; ne tikai par rīcības vai mēles grēkiem, bet arī par sirds un domu grēkiem; ne tikai par pagātnes, bet arī par tagadnes grēkiem. Jeb, kā Luters saka:

“Ne tikai par tiem, kas ir pārvarēti un atstāti aiz muguras, bet arī par varenajiem un neuzveiktajiem grēkiem.”

Varbūt tu šeit saki: “Jā, Kristus ir grēku izpircējs visiem svētajiem, tādiem kā Jānis, Pēteris, Pāvils un citiem viņiem līdzīgiem. Taču, kas zina, vai Viņš ir arī manu grēku izpircējs?” Tāpēc Jānis saka: “Ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.” “Visa pasaule” nozīmē ne tikai Jāni, Pēteri, Pāvilu un citus svētos vīrus, bet visus cilvēkus virs zemes. Redzi, arī tu esi cilvēks, un tāpēc vari būt drošs, ka arī tavi grēki ir izpirkti un izdeldēti Kristus nāvē.

Bet varbūt tu saki: es tomēr nedrīkstu ar to sevi mierināt, jo neesmu bijis dievbijīgs un darījis visu, ko Dieva vārds prasa, un esmu grēkojis! Tomēr apustulis apgalvo pretējo: “Ja kāds krīt grēkā, mums ir aizstāvis Tēva priekšā.” Rūpīgi ievēro mazo vārdiņu “tad” – “ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā!” Uz tā balstās visa šā teksta jēga un vērtība.

Mēs labprāt gribētu ticēt un godāt glābšanas žēlastību, ja vien paši būtu labāki un dievbijīgāki, lūgdami, lasīdami un darīdami ko labu utt. Taču, tiklīdz mēs esam krituši un grēkojuši vai arī atstājuši novārtā lūgšanu un bijuši vēsi, darīdami šādus smagus grēkus, tā Kristus un Viņa izpirkums vairs nav derīgs. Un tad ir tā, it kā mums vairs nebūtu nekāda glābēja un aizstāvja, vai arī tā, it kā Viņš nāktu tikai pie taisnajiem un kalpotu mums vienīgi tad, ja paši esam tādi, kādiem mums jābūt. Bet apustulis saka tieši pretējo: Aizstāvis mums kalpo tieši tad, kad esam krituši grēkā. Tas apliecina, ka Kristum ticīgie atrodas nemitīgā žēlastībā, kura nešaubās un nemainās atkarībā no tā, kā mainās viņu pašu dievbijība.

Tā ir mācība par grēku piedošanu, kas derīga tagad ik dienas un visā mūžībā. Šī mācība ir atklāta it visur Dieva vārdā. Tā ir tāda brīnišķa un mierinājuma pilna mācība, ka neviens liekulis vai viltus kristietis nedrīkstētu to dzirdēt. Tas parasti notiek viņiem par pazušanu, jo viņi Dieva žēlastību izmanto savai kauna dzīvei [Jūd.4].

Taču mums nav ļauts šo vēsti noklusēt. Nē, nabaga izmisušo un nožēlojamo siržu mierinājumam un glābšanai tai ir jātop pasludinātai. Vienīgi no pāri plūstošas žēlastības šādas sirdis iegūst atjaunotu tieksmi un spēku svētdarīšanai. Savukārt tie, kas to izmanto kā iemeslu, lai justos pārdroši un paliktu grēkā, un nemaz necenšas uzveikt grēku, bet to attaisno un aizstāv – tie mūsu Dieva lielo žēlastību izmanto savai kauna un grēka dzīvei.

Attiecībā uz viņiem Jānis tai pašā vēstulē sludina: “Kas dara grēku, ir no velna.” “Ikviens, kas ir no Dieva dzimis, nedara grēku [neturpina darīt grēkus], jo Viņa sēkla paliek viņā un tas nevar grēkot, jo ir no Dieva dzimis.” “Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības” [1.Jņ.1:8–9].

Birkas: , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.