258. Par ko mēs varam lūgties un ko mums vajag lūgt?


Vienība ar Kristu

Jo, ja mēs Viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā (Rom.6:5).


Ikvienam te jāierauga, kāds ir patiesas svētdarīšanas noslēpums. Apustulis nesaka, ka mums jācenšas līdzināties Kristus nāvei un augšāmcelšanai, bet saka, ka mēs jau esam “saauguši kopā” (latv. tulk. – “kļuvuši līdzīgi”) ar Viņa nāvi un augšāmcelšanos! Vārdi “saauguši kopā” norāda uz visciešāko vienību ar Kristu.

Vai ir iespējama vēl ciešāka vienība kā tā, kas pastāv starp zaru un stumbru? Tie ir viens vesels! Zaros ir tā pati dzīve un dzīvības sula, kas stumbrā. Tie abi pēc savas būtības ir viens. Un tas ir Dieva žēlastības brīnums! Kungs Kristus raksturo Sevi šai vienībā starp Viņu un ticīgajiem.

Kā tas aprakstīts Jāņa evaņģēlija 15.nodaļā par vīnakoku un tā zariem, kur Viņš runā par “saaugšanu kopā” ar Viņu un saka: “Es esmu vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” Tai vakarā Viņš arī Savam Debesu Tēvam sacīja: “Es viņos un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi viens” (Jņ.17:23). Tas ir neapšaubāms Dieva žēlastības brīnums, kas pārsniedz visu mūsu saprašanu.

Apustulis te norāda, ka šī ciešā vienība, šī “saaugšana kopā” ar Kristu, ir svētdarīšanas pamats, lai nodotu miesu nāvē un staigātu atjaunotā dzīvē. To pašu saka arī Kungs Kristus: “Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. .. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī” (Jņ.15:5, 4). Mums ir jāklausās un jātic mūsu Kungam un Viņa apustulim!

Daudzi vispār nerunā par svētdarīšanu, un viņiem šai sakarā ir pavisam cita mācība. Tie cilvēkus vēlas padarīt svētus vienīgi ar baušļiem, noteikumiem un pamudinājumiem, un tie nepievērš uzmanību tam, vai viņi ir vienībā ar Kristu vai ne un vai viņi ir nomiruši bauslībai un tapuši dzīvi ticībā vai ne. Ikvienam jābūt modram attiecībā uz šiem spēcīgajiem maldiem. Tie rada vienīgi “balsinātus kapus”, “liekuļus” un “darbu svētos”. Turklāt šie maldi ir iedēstīti mūsos visos, kad tiecamies domāt, ka mums pašiem, ja vien papūlamies, piemīt spēks pildīt Dieva gribu.

Atceries to uz visu savu dzīvi: kad apustulis gribēja pasludināt svētdarīšanas mācību, viņš nesāka ar baušļiem un noteikumiem vai arī sodīšanu, pamudināšanu un piespiešanu. Nē, vispirms viņš rakstīja un izskaidroja, kas ir patiesas svētdarīšanas pamats un priekšnoteikums – cieša vienība ar Kristu.

Mēs esam “saauguši kopā” ar Viņu. Mēs esam “miruši kopā Kristu” (Rom.6:8). Mēs esam “apglabāti” kopā ar Viņu un kopā ar Viņu “uzmodināti” (Kol.2:12). Apustulis saka, ka šīm lietām jānāk papriekš. Tāpat Vēstulē kolosiešiem Pāvils visus pamudinājumus sāk ar vārdiem: “Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies,” “jūs esat miruši” (Kol.3:1, 3). Un, kad Tas Kungs izskaidro, kā mēs spēsim nest augļus, Viņš saka: “Ja jūs paliekat Manī.. kā zars nevar nest augļus no sevis” (Jņ.15:7, 4). Kad mēs reiz atbrīvosimies no nelaimīgās muļķības un ilūzijas, ka koks nesīs augļus, iekams ticis iestādīts?

Kad reiz būsim brīvi no maldiem un iedomām, ka mums pašiem piemīt spēks nest labus augļus? Ja tu neesi uzpotēts un saaudzis kopā ar Kristu, tev ir neiespējami nest labus augļus. No otras puses, atrodoties īstā vienībā ar Kristu, ir tikpat neiespējami, ka tu paliec bez labiem augļiem.

Kristus saka: “Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu.” Kad Viņš saka: “Zars Manī, kas nenes augļus,” Viņš runā par tiem, kam ir vārds, ka tie dzīvo, bet ir miruši (Atkl.3:1). Bet par visiem, kas patiesi dzīvo Viņā, Viņš saka, ka tie nes augļus, citi simtkārtīgi, citi sešdesmitkārtīgi, citi trīsdesmitkārtīgi. Jo, ja Kristus un Viņa Gars mājo mūsos, tas nevar palikt bez augļiem.

Vai tu dzīvo tikai un vienīgi “pats sev”, kā tas pierasts šai pasaulē? Vai rīkojies saskaņā ar savu miesu un miesas prāta vēlmēm? Ja nepazīsti tādu prātu, kas mīl Dieva bauslību – prātu, kas uzbrūk vecajam cilvēkam un to ierobežo, tad zini, ka tu nedzīvo vienībā ar Kristu. Un, pat ja Kristībā esi Viņā iepotēts un apliecini, ka tici un piederi Viņam, tas tev nekā nelīdzēs, ja tu joprojām nedzīvo vienībā ar Kristu. Jo tad tu esi lauzis savu Kristības derību un esi Kristum atlauzts zars, kas kļūst arvien sausāks un nokalst.

Bet Dievs “mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu” (Rom.4:17). Viņš joprojām dara lielus brīnumus. “Arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu” (Ef.2:5). Viņš ir bagāts žēlastībā un mīlestībā (Ef.2:4). Arī tevī Kristus grib paveikt to brīnumu, par kuru Viņš sacīja: “Mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un, kas būs dzirdējuši, dzīvos” (Jņ.5:25).

Birkas:



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.